Recepte no grāmatas: gadsimtiem senais 'Karstais bīskaps'

Kad pamanīju, ka apgāds "Zvaigzne ABC" nupat izdevis Ivetas Galējas grāmatu "Svinam ziemu!", nodomāju – cik jauki! –, jo tieši Ziemassvētkiem veltīta recepšu grāmata kādu laiku nebija manīta. Vāks tik tiešām nemelo – pārlapojot smaržīgo papīru, kas paslēpies zem cietajiem vākiem, tiešām var notvert noskaņas, iedvesmu un sajūtu, ka Ziemassvētkus varēsi ne tikai izgaršot, bet uzzināt daudzu zināmu svētku kārumu un dzērienu vēsturi.

"Ja gribas radīt omulīgu noskaņu virtuvē, cepumus ar smaržīgām garšvielām var cept visu rudeni un ziemu. Ja šķiet, ka uzmācas nogurums un nevar vien sagaidīt pavasari, vaniļas un kardamona cukuru pie tējas vai kafijas var baudīt arī februārī," raksta grāmatas autore. Un Ivetai Galējai tiešām nevar nepiekrist – uzburt mundrumu un omulību tik tiešām var krustnagliņu, kanēļa, kardamona un citu ziemīgo garšvielu palīdzību vien.

Izšķirstīju grāmatu turpu šurpu, ieraudzīju gan vācu Ziemassvētku štolles, gan cukurotu cepumu receptes, aizkavējos pie padomiem par to, kā pagatavot "uzlaboto" šokolādi ar žāvētām ogām un citiem jaukumiem. Bet laikam nostrādāja tas, ka piezagās sestdienas drēgnums kaulos pēc ziemīgas pastaigas, jo mana izvēle šoreiz krita par labu kādam karstajam dzērienam ar mazliet noslēpumainu nosaukumu – "Karstais bīskaps".

Tie, kas mani pazīst, zina, ka es ar vīniem esmu uz jūs. Karstvīnu dzeru reti un tajās reizēs visticamāk tas ir bijis "gatavais" no kādas Latvijas vīna darītavas, ko atliek tikai katliņā uzsildīt, pat nepievienojot garšvielas. Bet ja jau izlemts ir, dodos uz veikalu. Āreče, pie vīna plauktiem sagaida lielas zīmes, ka šim dievu dzērienam patīkama 40 procentu atlaide. Bet kuru lai ņem? Receptē rakstīts, ka vajadzīgs stiprs. Nuuu, acis skrien gar plauktiem – ir dažādas gradācijas. Izmantoju opciju "zvans draugam" un telefona otrā galā sadzirdu draudzeni vīnzini, kas nomierina un saka: "Ņem klasisku, vienkāršu sarkanvīnu, mierīgi par trīnīti!"

Izvēle šoreiz krita par labu kādam Dienvidāfrikas "Cabernet Sauvignon Merlot". Un tā arī bija – nedaudz virs trīs eiro ar visu atlaidi. Viss, dodos mājās un ķeros pie karstā dzēriena, tas ir karstvīna, jo tajā taču vīns, gatavošanas!

Pats "Karstais bīskaps" ir ar gadsimtiem senu vēsturi – bieži pieminēts jau no 17. gadsimta. Savu nosaukumu šis punšam un karstvīnam līdzīgais dzēriens ieguvis, pateicoties krāsai, jo senāk bīskapu galvassegas bijušas violeti sarkanīgā tonī. 19. gadsimtā dzēriena pagatavošanai paredzētos apelsīnus cepināja melnus virs kvēlojošām oglēm. Dzēriens pat gatavots speciālās māla krūkās, kas bijušas bīskapa galvassegas formā. Līdz mūsdienām gan nonākusi krietni vienkāršāka recepte, ko pagatavot var uz elektriskās plīts katliņā.

Maza piebilde, pirms iepazīstinu ar recepti: karsto dzērienu sāku gatavot no rīta, lai līdz vakaram savilcies un var baudīt nesteidzīgā mierā.

Kad karstais virums bija gatavs, ielēju krūzītē sev, lielāku porciju vīram, lai saldāks miegs, un vēl padalījos ar kaimiņieni. Neies taču labu mantu laist zudumā! Un ziniet, bija tiešām labs, smaržīgs karstvīna dzēriens ar apelsīnu notīm.