Foto: Publicitātes foto
Domājot par omleti, prātā nāk lielākoties gaisīga ola, kas bagātīgi papildināta ar sieru, šķiņķi, sīpoliem, tomātiem, papriku. Zemnieku brokastu variantā – arī ar kartupeļiem. Bet tas viss ir lieks, ja vēlamies baudīt omleti, kā Francijā lielākoties ierasts. Olas, sviests, sāls un pipari – un viss!

Runā, ka pat smalkos restorānos šefpavārs potenciālos palīgus pārbauda, lūdzot, lai pagatavo omleti, kas ir kā pavāra prasmes etalons! Omlete nedrīkst būt pārcepta, tai jābūt ar gaisīgi sulīgu vidiņu un apceptu garoziņu. Bet atkal jau – bez neviena brūnumiņa, omletei jābūt saulaini dzeltenai!

10Minūtes
3Sastāvdaļas
vidēji

Sastāvdaļas

Porcijas: 1
3 gab.lielas olas sviests pēc garšassāls un pipari

Pagatavošana

1

Lai pagatavotu vienu porciju, pietiks ar trīs lielām olām. Tās kārtīgi sakuļ, lai baltums pilnībā sajauktos ar dzeltenumu. Pievieno sāli pēc garšas, kā arī maltus baltos piparus, melnos – nē, jo omletei jābūt tīri dzeltenai!

2

Tikmēr pannā uz lēnas uguns izkausē ēdamkaroti sviesta. Kad sviests izkusis un sāk nedaudz burbuļot, lej pannā sakultās olas, un nu sākas īstais darbs. Ar vienu roku tur pannu, ik pa laikam to pacilājot un apgrozot, bet otrā rokā – dakšiņa (silikona vai koka), ar kuru viegli izcilā un apmaisa topošo omleti, veidojot tādu kā olu kulteni. Neliela nianse – smalkos franču ēstūžos omlete tiek gatavota uz lielas liesmas un ļoti ātrā tempā, taču mājas apstākļos to labāk darīt uz lēnas uguns – mūsu straujajā ikdienā vismaz brokastīm vajadzētu būt bez stresa un steigas.

3

Pats galvenais – nepārcept! Labāk, lai ola būtu ne līdz galam izcepta, jo pirms ēšanas tai vēl nedaudz "jāatpūšas", šajā laikā olas gatavošanās process turpināsies. Tātad – kad omlete pannā sāk sabiezēt un maliņas kļuvušas stingrākas, ar silikona lāpstiņu omleti sarullē un pārslidina uz šķīvja. Lai būtu pa īstam franciski, rullīti liek ar savienojuma vietu uz leju, turklāt var piekārtot mēness formā.

4

Gatavajai maltītei ļauj 3–4 minūtes atpūsties uz šķīvja, pirms baudīšanas var pārkaisīt ar svaigiem maurlokiem vai citiem zaļumiem pēc izvēles.

20. martā pasaulē svin Starptautisko franču valodas dienu, kas vienlaikus ir arī Frankofonijas diena. Tā ir vairāk nekā 80 valstu kopiena, kurās franču valoda ir valsts valoda vai tajā runā nozīmīga daļa valsts iedzīvotāju, vai franču valoda un kultūra ir ietekmējusi vietējo kultūru. Šīs dienas mērķis ir veicināt interesi par frankofonajām kultūrām un franču valodas apguvi.

Pēc portāla "Landgeist" datiem viens Francijas iedzīvotājs vidēji gadā apēd 191 olu, tas ir mazāk nekā Latvijā. Mūsu valstī, pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2019. gada datiem, šis rādītājs ir 210 olas gadā.

Atzīmējot šo dienu, Latvijas Apvienotas putnkopības asociācijas kustība "Olas ir spēks!" piedāvā pagatavot kādu no Francijas virtuves ēdieniem, kuru galvenā sastāvdaļa ir olas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!