'Točkas' un likumi. Kandžas dzīšanas papīru puse
Andra Čudare
DELFI žurnāliste
Mūsdienu folklorā pirms 15 gadiem ienāca apzīmējums "Preiļu dzeltenais". Toreiz vairāk nekā 90 cilvēki saindējās ar nelegālu alkoholu. Puse no šiem cilvēkiem grādīgos dzērienus baudīja pēdējo reizi mūžā. Tomēr vieglas peļņas tīkotājus neattur pat nopietnas veselības problēmas un tuvāka iepazīšanās ar Valsts policijas pārstāvjiem. Ik pa laikam kāds nolemj šķūnītī vai vistu kūtī ieviest nelielu alkohola ražotni, un gadās dzirdēt pat amizantus stāstus – ka kaimiņiem no griestiem plūst kandžas upes.

Nelegālais alkohols nav joka lieta, saindēšanās un pat vieglas smiltis kapu kopiņā ir reālas sekas, nemaz nerunājot par stāšanos Krimināllikuma priekšā, tādēļ apkopojām ne tikai Valsts policijas pieredzes stāstus, bet arī konsultējāmies ar Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem – kā tikt pie licences un cik daudz oficiālo mājražotāju ir Latvijā.
Spilgtākie Valsts policijas ķērieni
Skaudrais Preiļu stāsts nav vienīgais gadījums ar traģiskām sekām, 2013. gadā Jelgavā astoņi cilvēki gāja bojā pēc apreibināšanās ar dzērienu, kas saturēja 99% metilspirta. Tādēļ Valsts policija rūpīgi pārbauda ziņojumus par nelegālajām alkohola tirdzniecības vietām. Kā norāda sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska, "točkās" pārsvarā tirgo no ārvalstīm nākušu spirtu saturošu šķidrumu. 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos Valsts policija kopumā apzinājusi 729 aktīvās "točkas", veikusi 1264 pārbaudes un uzsākusi 215 kriminālprocesus. Visvairāk aktīvo "točku" apzināts Latgalē – 437, tur arī uzsākts lielākais skaits kriminālprocesu.
Aplūkojot senākas Valsts policijas relīzes, jāizceļ ķēriens 2001. gadā, kad Viļānos atklāts iespaidīga izmēra kandžas aparāts, darināts no piena cisternas, kas aprīkota ar sildierīcēm. Lai noslēptu rūpalu no likuma kalpu acīm, ražotne bija ierīkota zem vistu kūts, un te rūga 25,6 tonnas brāgas. Produkcijai noiets bijis teju visā novadā, jo grādīgā dzēriena cena bija tikai 50 santīmi par litru, tādēļ saimnieks algojis arī divus strādniekus. Īpaši radošs brūvētājs sastapts Alūksnes pusē 2011. gadā. Viņš kandžas aparātu iemūrējis privātmājas pirtiņas sienā. Tā darbināšanā izmantots pirts tvaiks, var teikt: alkohola ražošanas procesā apvienots patīkamais ar lietderīgo – kamēr saimnieki bauda pirts priekus un uzmet garu, aparāts darbojas. Gadās arī traģikomiskas situācijas – Liepājas policija saņēmusi izsaukumu, ka kaimiņš nopludinājis dzīvokli. Bet ne jau ar ūdeni! Notikuma vietā policisti secinājuši, ka griesti un sienas ož pēc kandžas, uzkāpuši stāvu augstāk un vaininieku atraduši stiprā alkohola reibumā.
Foto: Valsts policija
Tagad Malnava lepojas ar "Latgolys šmakovkas" darītavu, bet 2015. gadā ziņu portāli rakstīja par nelikumīgu alkohola ražotni kādā saimniecības ēkā, kur izņemti vairāk nekā 1600 litri alkohola. Nav tā, ka galvaspilsētas iedzīvotāji negrēko, 2017. gadā Ķengaragā aizturēts vīrietis, kurš brūvējis brendiju, balzamu un šņabi, izmantojot dažādus filtrus, un brangās peļņas vietā sarūpējis sev kriminālprocesu. Visai ražīgs bija 2020. gads – martā aizturēti divi ārzemnieki, kuri Ķeguma novadā pagrabā bija saražojuši desmit tonnas spirtu saturoša šķidruma, bet jūnijā vairāk nekā trīs tonnas nelegāla alkohola konfiscēja Daugavpilī.
Jāatgādina, ka ne tikai kandžas tecinātāji tiek pie sodiem, bet arī pircēji! Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par nelikumīgu alkoholisko dzērienu un spirta iegādāšanos ir paredzēts naudas sods līdz simt četrdesmit eiro, turklāt no nopirktajiem dzērieniem būs jāatvadās.

Savukārt Krimināllikums vēsta, ka par alkoholisko dzērienu nelikumīgu ražošanu, uzglabāšanu un realizāciju (ja tā veikta ievērojamā apmērā) var saņem šādu sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Ja šādu biznesu uzsākusi organizēta grupa, jārēķinās, ka var piespriest pat piecu gadu cietumsodu, krietnu naudas sodu un mantas konfiskāciju.
Likuma pantu gūzma
Nav tā, ka galīgi neko nedrīkst mājās ražot. Ielūkojoties Alkoholisko dzērienu aprites likumā, jau 1. pantā uzskaitīti alkoholisko dzērienu veidi, kā arī nosacījumi, ko fiziska persona drīkst ražot. Protams, tas iespējams, vienīgi saņemot speciālu atļauju jeb licenci.

Tātad drīkst ražot "vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus, kuru sastāvā esošais spirts ir tikai raudzētas izcelsmes (turpmāk – starpprodukti), vai pārējos alkoholiskos dzērienus no produktiem, kas iegūti savā īpašumā vai valdījumā Latvijas teritorijā esošajos dārzos un dravās vai fiziskās personas vai komercsabiedrības dalībnieka pirmās pakāpes radinieku vai laulātā īpašumā esošajos dārzos un dravās Latvijas teritorijā, ar nosacījumu, ka komercsabiedrības dalībniekam pirms darījuma veikšanas dienas vismaz deviņus mēnešus nepārtraukti pieder ne mazāk kā 35 procenti kapitāla daļu komercsabiedrībā, vai iegūti no savvaļā augošiem augiem (neizmantojot citu saražotos alkoholiskos dzērienus)".
Fiziskas personas, kas nav saimnieciskās darbības veicējas un nav saņēmušas licenci, kandžu mājas apstākļos ražot nedrīkst.
- Valsts ieņēmumu dienesta informācija
Lasot šo likumu tālāk, jāpievērš uzmanība 4. punktam, kur uzsvērts, ka spirta realizācija mazumtirdzniecībā ir aizliegta, bet 9. pants nosaka, ka alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos, izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to ražošanai paredzētu aparātu, ierīču, iepakojuma, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana ir aizliegta.
Šis aizliegums gan neattiecas uz alu, vīnu un citu likuma "Par akcīzes nodokli" 3. panta 4. daļas 1. punktā minēto raudzēto dzērienu izgatavošanu personiskajam patēriņam. Kas tad ir šie raudzētie dzērieni, kas minēti likumā "Par akcīzes nodokli"?

1) negāzēti raudzētie dzērieni – produkti (izņemot vīnu un alu), kuri tiek klasificēti Kombinētās nomenklatūras 2204., 2205. un 2206. preču pozīcijā, ja vien faktiskais spirta daudzums pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, bet nepārsniedz 15 tilpumprocentus un galaproduktā esošais spirts radies vienīgi rūgšanas procesā;

2) dzirkstošie raudzētie dzērieni – produkti (izņemot vīnu un alu), kuri tiek klasificēti Kombinētās nomenklatūras 2204., 2205. un 2206. preču pozīcijā, ja vien faktiskais spirta daudzums tajos pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, bet nepārsniedz 15 tilpumprocentus un galaproduktā esošais spirts radies vienīgi rūgšanas procesā. Produkti ir ar virsspiedienu šķidrumā (trīs bāri vai vairāk) oglekļa dioksīda klātbūtnes dēļ, un tie iepildīti pudelēs ar īpaši nostiprinātiem galviņkorķiem vai citā iepakojumā.
Jāatzīst, ka izklausās gana sarežģīti, bet nekas cits neatliek, kā vien izurbties cauri likuma pantiem un pēc tam doties uz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pusi, ja ir kāre kļūt par mājražotāju.
Savam priekam ni un ni!
Šobrīd PVD ir reģistrēti 63 stipro alkoholisko dzērienu ražotāji un 95 vīna, sidra un citu raudzēto dzērienu ražotāji. Bet, runājot tikai par mazajām alkoholisko dzērienu darītavām, VID datubāzē 2021. gada 27. janvārī redzami dati, ka spēkā ir 106 licences.

Lai saņemtu licenci mazajai alkoholisko dzērienu darītavai, joprojām ir jāsaņem vietējās pašvaldības atļauja vīna, raudzēto dzērienu, starpproduktu vai pārējo alkoholisko dzērienu ražošanai attiecīgās pašvaldības teritorijā, uzsver VID sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa. Tomēr pie atļaujas uzsākt darbu var tikt visai ātri – ja iesniegtie dokumenti atbilst prasībām, ražotājs piecu dienu laikā tiek iekļauts PVD Uzņēmumu reģistrā un pārbaužu plānā.
Pēdējo trīs gadu laikā VID licences izsniegšanu mazajai alkoholisko dzērienu darītavai atteica tikai vienu reizi, pamatojoties uz noteikumu "Akcīzes preču aprites kārtība" punktu, kas nosaka, ka licenci neizsniedz, ja nodokļu maksātājs vai tā valdes vai padomes loceklis, vai prokūrists ir atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā par krāpšanu, kontrabandu, neatļautām darbībām ar muitošanai pakļautām precēm vai citām vērtībām, uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas un bez licences, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas, noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu, kā arī tad, ja par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nodokļu maksātājam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis.
Alkoholisko dzērienu ražotājus PVD pārbauda vienu reizi gadā, norāda sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere. Ja pārbaudes laikā konstatētas neatbilstības vai par uzņēmumu saņemtas sūdzības, pārbaudītāji tajā viesojas biežāk. Pārkāpumu struktūra sevišķi neatšķiras no tās, kāda ir citiem uzraudzības objektiem, – visbiežāk pārtikas uzņēmumos konstatē neatbilstības uzņēmumu paškontroles procedūrās un telpu higiēnas prasību pārkāpumus.

Noslēgumā VID, atsaucoties uz Alkoholisko dzērienu aprites likuma 9. pantu, atgādina, ka fiziskas personas, kas nav saimnieciskās darbības veicējas un nav saņēmušas licenci, kandžu mājas apstākļos ražot nedrīkst. Jā, arī ne savam patēriņam!

Atgādinām, ka alkohola lietošanai ir negatīva ietekme. Alkoholisko dzērienu pārdošana, iegādāšanās un nodošana nepilngadīgām personām ir aizliegta.