Vimbas nāk!

Tomass Godiņš vimbas makšķerēt devies trīs reizes, no kurām viena bijusi ļoti laba – noķerta 21 vimba. "Bet vimbas makšķernieks drīkst ņemt tikai piecas, sākot no 30 centimetru garuma, pārējās jālaiž vaļā. Daudzi džeki no copes bija paņēmuši vairāk, tad tiem uzlika 500 un 1000 eiro lielus sodus. Zinu, ka Kuldīgas pusē ir licencētais posms, kur var septiņas vimbas ņemt, bet ikdienas copē – vien piecas. Vimbas dzīvo upē, Gaujā mazāk, šogad Lielupe ir vislabākā. Jelgavas pusē ļoti labi ķeras. Bet jābrauc jau naktī, divos, pustrijos, lai vispār vietu dabūtu, jo ir pilns ar džekiem, visi tagad, pavasarī, brauc ķert vimbas. Vēl ķer lašus un taimiņus, bet tas ir dārgs prieks, tur jāpērk licence un vajag nopietnāku aprīkojumu, bet vimbas ķert ir vienkārši."

Vimbas ķer kā baltās zivis, līdzīgi ķer brekšus un raudas. "Vimbām patīk, kad liela ēsma uzlikta. Kad mēs ķērām, es diezgan daudz liku. Džeku skaits jau arī ir rādītājs – ja viņu ir pilns, tad tas nozīmē, ka vimbas tur ir. Un tad nav nekādu problēmu noķert, ja makšķere nav aizvēsturiska. Reiz, kad mēs makšķerējām, blakus džeki vēl ar inerces spolēm un vecajiem kātiem ķēra. Man ķērās izcili, bet šie izvelk varbūt vienu, divas zivis. Ja ir normāls aprīkojums, domāju, ka nav nekādu problēmu vimbas izvilkt," stāsta Tomass.

Ideāli, ja blakus ir skolotājs, kas var mazliet pamācīt un parādīt, jo jāzina, kā pareizi uzsiet sistēmas, kādi ir pavadiņu attālumi. "Vispirms jāsaprot, kurā ūdenī mēs ķersim, jo Gauja un Lielupe krietni atšķiras. Gaujā tagad, pavasarī, ir ļoti liela straume, vajadzīgs cits aprīkojums. Ja ķeram Lielupē, tad mums pietiek ar 80–100 gramu "fīderi", tālāk ņemam barotavu, es ķeru ar 80–100 gramu, un pilnīgi pietiek. Pavadiņām jābūt kādiem 80 centimetriem. Un sajaucam barību. Ir nopērkama gatavā barība, tai vienmēr lieku klāt nedaudz tārpu, arī muškāpuru. Sajaucu vidēji mitru, lai labi skalojas ārā no barotavas. Vienmēr metu vienā attālumā. Uz spoles ir fiksators, esmu nofiksējis šo attālumu un visu laiku metu vienā. Un tad jau zivis sapulcējas. Ja zivs tur ir, tad vimba vienmēr paņems barību," makšķerēšanas knifos dalās Tomass.

Nepatīkamais darbs nosist un ķidāt zivi

Kā zināt, vai vimbas ir veselas? Pēc šefpavāra teiktā, vimbām parasti nav lenteņu vai tārpu, jo tās dzīvo jūrā un tad nāk upēs nārstot. "Vimbas parasti ir tīras, un tāpēc arī visi tās ķer. Vimbas nav kā brekši vai raudas, kam mēdz būt parazīti. Pateikt, cik laba ir zivs, var tikai tīrot. Brekšiem ir lenteņi, gari, balti tārpi. It kā saka, ka tas nav traki, ja zivij ir pirmapstrāde virs 75–80 grādiem, bet es, godīgi sakot, nekad nelietoju uzturā tādas zivis. Tāpat arī mencā un tuncī mēdz būt tārpi, bet to mēs varam redzēt, kad sākam tīrīt zivi. Nekad neesmu pieredzējis, ka vimbās būtu kas slikts iekšā."

Kad zivs nomakšķerēta, Tomass parasti to uzglabā tīkliņā, kas ielikts ūdenī. "Tā kā varam ņemt tikai piecas zivis, es daru tā – lieku tīkliņā vimbas, bet, kad noķeru kādu lielāku zivi, mazākās no tīkliņa laižu vaļā." Bet kā pareizi nosist noķerto zivi? "Ir speciāli instrumenti, kad ātri uzsit zivij, tā ir pagalam. Nogalinot zivi, gaļa būs daudz labāka nekā tad, ja tā pati nomirst. Zivi sit nost tikai gaļas kvalitātes dēļ." Tomass parasti zivis notīra un izķidā turpat pie upes vai arī dažreiz aizved mājās un tīra tur. "Es zivis nekad neatstāju uz otro dienu." Runājam par to, ka daudziem zivis garšo, bet paši nevēlas ķēpāties ar tīrīšanu un ķidāšanu. "Vimbas nozvīņot un notīrīt ir diezgan viegli. Pat ar nazi to var izdarīt, nevajag speciālus tīrītājus, kā man te šodien ir līdzi. Mazliet nepieciešama pieredze, un tīrīšana vairs nešķiet tik grūta. Ir arī speciāli dēlīši, kur var astīti iespiest iekšā, un tad ļoti viegli ir nozvīņot un notīrīt." Šefpavārs strādā ar cimdiem un to iesaka arī tev, tīrot zivi, jo tad aromāts neiesūcas rokās un zivs neslīd no rokām ārā. Starp citu, ja darbojies bez cimdiem un zivs aromāts palicis uz plaukstām, to var neitralizēt ar citrona sulu.

Cik skaistas ir vimbas?

Kad mūsu grilēšanas pasākumam pirku vimbas, biju iemācījusies, ka jāskatās, cik dzidras ir acis un cik sarkanas žaunas. Žaunu krāsu gan neuzdrošinājos, tirgū pērkot, noskaidrot, bet acis manis pirktajām zivīm bija dzidras. "Pirmais – jāskatās acis, otrais – palūdzam pārdevējam atvērt žaunas – tām jābūt izteikti sarkanām. Ja žaunas ir pelēcīgas, tad zivs stāvējusi vismaz 4–5 dienas. Un tas ir ļoti slikti, jo ar visām iekšām zivs bojājas stipri ātrāk nekā tad, ja būtu iztīrīta. Vēl jāskatās, kādas ir zvīņas, ­– nedrīkst būt apkaltušas vai sažuvušas, tādas zivis nedrīkst pirkt." Nopirktās zivis dienu iepriekš atstāju polietilēna maisiņā un liku ledusskapī. Šefpavārs stāsta, ka labāk gan būtu bijis no maisiņa izņemt ārā. "Labāk ir ielikt bļodā un pārsegt foliju vai cepamo papīru, tad zivs "elpo" un nesasmok. Smarža un kvalitāte zivs gaļai būs daudz labāka, jo maisiņā tomēr tā sasūt. Tāpēc neiesaku ar plēvi pārsegt, bet, ja ar plēvi pārsedzam, tad noteikti jāizdur kādi caurumiņi, lai zivij piekļūst gaiss. Bet ar iekšām nekad neiesaku zivis ilgi uzglabāt, labāk tās iztīrīt, nomazgāt, nosusināt, un tad jau termiņš būs ilgāks." Baidos, vai manis nopirktajām zivīs nebūs kas atgadījies, jo diennakti stāvējušas maisiņā, bet šefpavārs saka, ka tūlīt jau paskatīsimies.

"Žaunas ir smukas, acis dzidras, zivis ir labas. Šī vienīgā ir mazliet samocīta, var redzēt, ka tai ir asins izplūdumi, kas nozīmē, ka zivs bijusi samesta kopā ar citām kaudzē, šai varbūt gaļa varētu būt traumēta. Taču kopumā nekas slikts tai nav, vienīgi nākamreiz pērkot tam var pievērst uzmanību. Turklāt šīs vimbas ir mazas, es ieteiktu pirkt iespējami lielāku zivi, lielāka vimba būs gaļīgāka, un tai būs vieglāk asakas atdalīt. Es ieteiktu pirkt vimbas svarā no 800 gramiem." Vai pirms tam vajag mazgāt, interesējos. "Zivs ir kļuvusi mazliet gļotaina, bet tas tāpēc, ka stāvējusi maisiņā, tāpēc vajadzētu zem auksta ūdens noskalot. Bet, ja piknikā tādas iespējas nav, tikpat labi varam noslaucīt ar salveti." Izdomājam, ko darīsim ar mūsu sešām vimbām. "Šī ir ļoti skaista, to taisīsim mazsālītu, kas man arī pašam ļoti garšo," saka šefpavārs Tomass.

Mazsālīta vimba soli pa solim ar visu ķidāšanu

Un nu šefpavārs ķeras klāt zvīņām. Es paeju nostāk, jo paredzu, ka visas zvīņas tūlīt ies pa gaisu. "To var darīt ar nazi, vienmēr zvīņojam no astes virzienā uz galvu. Kādreiz ar brāli no alus pudeļu korķiem taisījām zvīņojamos instrumentus, bet tagad var nopirkt speciālus, ar kuriem viegli nozvīņot. Ar tiem ir vieglāk nekā ar nazīti. Ja man tas jādara mājās, tad ņemu lielu maisu, ielieku zivi ar dēli maisā, paceļu maisu uz augšu un zvīņoju. Vēl var zvīņot vannā. Bet visideālākais variants ir notīrīt turpat pie upes. Manuprāt, ja džeks ķer, tad viņam arī jānotīra un jāsagatavo, lai sieviņai ar to nav jānoņemas." Piebildīšu, ka tīrīšana Tomasam veicās dikti ātri.

"Nozvīņots ir, tagad vajadzētu noskalot vai, ja tādas iespējas nav, vismaz noslaucīt. Bet noteikti, ja zivs tiek skalota, pēc tam jānosusina ar salvetīti." Tagad ķidāsim! "Es daru tā – nogriežu galvu, ar salvetīti noslauku, lai gaļu nenosmērējam ar asinīm. Atgriežu vaļā vēderu un izņemu ārā visas iekšas." Skats nav no tiem patīkamākajiem, piebilstu. "Nav tik traki, bet tāpēc iesaku notīrīt pie upes, lai mēs aizvedam mājās jau foršu zivtiņu." Šefpavārs secina, ka arī iekšās mūsu zivīm nav nekā slikta. "Kad vimba ienākusi no jūras, tā vienmēr it forša un tīra." Viņš izslauka asins paliekas no vēdera: "Vajadzētu tomēr izslaucīt vai izskalot zivi."

Lai uztaisītu mazsālītu vimbu, jāizgriež filejas, kuras griež no augšas gar muguru uz leju virs asakas. Lielā asaka tiek nogriezta nost, un viena filejiņa jau gatava. Piebildīšu, ka šim darbam nepieciešams ļoti ass un plāns nazis.

Kad abas filejas izgrieztas, Tomass ņem divas tējkarotes cukura un vienu tējkaroti pārslu vai galda sāls (pārslu sāls ir maigāks). Sajaucam sāli ar cukuru un bagātīgi beram virsū uz to pusi, kur nav ādas. Tas ne tikai iedos garšu, bet gaļa kļūs mīkstāka un lipīgāka. Šefpavāram patīk vimbai uzlikt dilles, kas dod svaigumu, un dilles ar mazsālītu zivi labi sader kopā. Viņš izmanto arī diļļu kātiņus, jo tiem ir spēcīgāka garša. Bagātīgi pārkaisa ar tām vimbu, jo pēcāk dilles tiks ņemtas nost. "Ja negrib likt dilles, var izmantot citronzāli vai nedaudz uzrīvēt citrona mizu, sulu nedrīkst spiest, jo tā ir pārāk agresīva zivij. Ja produkts ir perfekts, svaigs, labs, nevajag izmantot pārāk daudz garšvielu, bet ļaut sajust paša produkta garšu."

Mazsālītā zivs pēc stundas, kad būs pastāvējusi siltākā vietā, būs ēdama. "Jā, jēlu vimbu var ēst. Apgrauzdēsim maizīti un liksim mazsālīto vimbu uz tās."

Pēc neilga laika āra gaisu sāk piepildīt ļoti patīkams aromāts. Un drīz jau mūsu gardumi ir gatavi. Vimbas izdevušās fantastiskas. Man mazliet traucē daudzās sīkās asakas, bet kopumā garšas baudījums šajā atmosfērā ir tik liels, ka neņemu to galvā.