Daudz ko par labu miega higiēnu jau esam dzirdējuši ne reizi vien – pirms miega nepārēsties, nenodarboties ar pārāk aizraujošām lietām, kas organismu drīzāk "uzkurina", ne nomierina, kā arī nepavadīt pēdējo stundu pirms miega, blenžot ekrānos. Taču nu Jaunzēlandē veiktā pētījumā noskaidrots vēl viens veids, kā var uzlabot savu miegu, un tas ir pa spēkam katram. Vien jāsaņemas piecelties no ērtā dīvāna vai krēsla, vēsta populārzinātniskais portāls "Science Alert".
Līdz šim uzskatīts, ka intensīvi fiziski vingrinājumi neilgi pirms miega nav vēlami. Aktīvs kardio treniņš vai pusotra stunda svaru zālē diez vai būs labākais risinājums, ja vēlies pēc pusstundas likties uz auss. Taču tas arī nenozīmē, ka labākais veids sagatavoties kvalitatīvām naktsmieram ir būt tā saucamajam "dīvāna kartupelim" un nekustēties nemaz. Kā jau daudzviet dzīvē, arī te atslēga ir atrast labu līdzsvaru starp mieru un kustību. Vismaz tā secināts Otago Universitātes (Jaunzēlande) veiktā eksperimentā.
"Kā zināms, visilgākais nepārtrauktas sēdēšanas posms daudziem cilvēkiem ir vakaros mājās," spriež pētījuma vadošā autore Dženifera Geila. "Taču daudzas laba miega vadlīnijas arī neiesaka ilgstošus, intensīvus fiziskos vingrinājumus. Mēs lūkojām noskaidrot, kas notiktu, ja sēdēšanu vai aktīvu vingrošanu aizstātu ar periodiskiem, viegliem, īslaicīgiem vingrojumiem visa vakara garumā," piebilst Geila.
Pētījumā piedalījās 28 brīvprātīgie, kas sadalīti divās grupās. Viena grupa vispirms tēloja "dīvāna kartupeļus" un četras stundas vakarā pavadīja, atpūšoties dīvānā vai krēslā. Pēc nedēļas savukārt vakars pavadīts, ik pēc pusstundas no ērtajiem sēžamajiem pieceļoties un trīs minūtes ar nelielām pauzēm izpildot vienkāršus vingrinājumus, kas neprasa ne padziļinātas zināšanas, ne papildu aprīkojumu. Tie bija, piemēram, pietupieni vai piecelšanās no krēsla un apsēšanās, kā arī ceļgalu pievilkšana pie krūtīm, stāvot kājās. Pēc tam atkal pusstundu var atpūsties, lasīt grāmatu, skatīties seriālu, spēlēt videospēles – kas nu kuram tuvāks. Grupu lomas tika mainītas katrā no nedēļām. Tāpat tika kontrolēts arī tas, ko dalībnieki ik vakaru ēda, un citi būtiskākie faktori, kas varētu ietekmēt rezultātus.
Lai uzraudzītu, cik cītīgi dalībnieki pilna pētnieku norādījumus, kā arī monitorētu miega ilgumu un kvalitāti, visiem eksperimenta laikā bija jālieto viedās aproces.
Vidēji tā grupa, kas vakaru pavadīja, ik pa laikam nedaudz izkustoties, gulēja par 30 minūtēm ilgāk. Tiesa, pašu miega kvalitāti un to, cik daudz reižu cilvēki nakts laikā pamodās, vingrojumi neietekmēja. Taču arī pusstunda papildu miega ir ko vērts, vai ne?
Tiesa, šis bija neliels pētījums, un arī dalībnieku izlase ir visai vienveidīga – pārsvarā tās bija jaunas sievietes. Drošticamākiem rezultātiem būs nepieciešams šo eksperimentu replicēt ar lielāku dalībnieku loku. Taču izkustēties nekad nav nācis par ļaunu – tam ir arī daudzi citi ieguvumi, ne tikai potenciāli labāks miegs.
Pētījums lasāms zinātniskajā žurnālā "BMJ Open Sport & Exercise Medicine".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
