Kvalitatīvs miegs pietiekamā daudzumā ir viens no labas veselības balstiem. Taču – cik daudz jāguļ, lai būtu gan izgulējies, gan arī vecumdienas sagaidītu ar labu fizisko un garīgo veselību? To izpētījuši Ķīnas zinātnieki, raksta populārzinātniskais izdevums "Science Alert".
Protams, katram miega vajadzības atšķiras. Kādam pietiek ar sešām stundām, citam vajag vairāk. Tas var variēt arī atkarībā no vecuma. Raidījumā "Zinātne vai muļķības" ar miega ekspertēm jau runājām par to, cik būtiski ir ļaut jauniešiem no rītiem izgulēties. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra speciāliste Marta Celmiņa skaidroja, ka "jaunieši nav mini pieaugušie, kā mēs mēdzam iedomāties". Pusaudžiem stundu sākums pulksten 7.30 vai 8 ir pilnīgi nepiemērots. "Es teiktu, ka tā ir legāla spīdzināšana," toreiz komentēja Celmiņa.
Taču šoreiz runa nav par jauniešiem, bet cilvēkiem pusmūžā. Visi grib novecot veselīgi, lai pelnītā atpūta ir bez sāpēm, ar možu garu un kustīgu ķermeni. Kā to ietekmē miegs? Pētnieki apkopoja datus par 3306 cilvēkiem vecumā virs 45 gadiem, un fiksēja to miega paradumus trīs posmos – 2011. gadā, 2013. gadā un 2015. gadā. Pēc pieciem gadiem, proti, 2020. gadā tika veiktas šo cilvēku veselības stāvokļa pārbaudes.
Dalībniekus pēc miega paradumiem iedalīja piecās grupās, ņemot vērā gan miegā pavadīto laiku, gan to, vai laika gaitā tas būtiski izmainās. Pirmajā grupā bija tie, kas laika posmā no 2011. līdz 2015. gadam stabili un bez izmaiņām ik nakti gulēja astoņas līdz deviņas stundas. Otrajā grupā tie, kas nemainīgi gulēja septiņas līdz astoņas stundas. Trešajā grupā bija tie, kam miegā pavadītais laiks ar laiku saruka (no astoņām līdz sešām vai mazāk stundām). Ceturtajā – tie, kam šis laiks pieauga (no sešām līdz astoņām vai vairāk). Visbeidzot bija tie, kas nemainīgi gulēja tikai piecas līdz sešas stundas.
Analīzē svērti arī citi faktori, kas var ietekmēt veselības iznākumu – dzimums, svars, kaitīgi ieradumi (alkohola patēriņš, smēķēšana) un citi, raksta "Science Alert".
Pētnieki definēja terminu "veiksmīga novecošana". Proti, noteica kritērijus, kas viņu ieskatā raksturo labas vecumdienas – cilvēkam nav būtisku hronisku saslimšanu, nav būtisku fizisku ierobežojumu. Cilvēki ir aktīvi, pie labas garīgās veselības un ar labām kognitīvajām spējām.
Ko zinātnieki secināja? Visveiksmīgāk novecoja tie, kas bez izmaiņām gulēja septiņas līdz astoņas stundas. Šīs grupas cilvēkiem bija 18,1% varbūtība vecumdienās "ievilkt plusiņu" pie visiem pētnieku noteiktajiem kritērijiem. Otrajā vietā bija tie, kas miegā pavadīja nedaudz ilgāk – astoņas līdz deviņas stundas. Vissliktākie rādītāji bija tiem, kas gulēja ne vairāk par sešām stundām.
Kaut šis pētījums nav eksperimentāls un tādējādi neļauj spriest par cēloņsakarībām, ka tieši konkrētais miega daudzums ir cēlonis izcilai veselībai vecumdienās, atklātās korelācijas saskan ar gana daudzos citos pētījumos secināto – septiņas stundas veselam, pieaugušam cilvēkam varētu būt ideālais miega daudzums.
Darbs publicēts zinātniskajā žurnālā "BMC Public Health".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
