Sešas pazīmes, kas liecina – bērnam skolā ir radusies pārslodze

Visbiežāk pārslodze bērnam izpaužas kā miega traucējumi un bezmiegs. Saskaņā ar statistikas datiem, aptuveni 25 procenti skolas vecuma bērnu cieš no miega traucējumiem, kuriem var būt arī tādas izpausmes, kā piemēram, zobu griešana miegā, grūtības iemigt, bieža pamošanās. Aptuveni 8-10 procentiem skolēnu var parādīties arī tādi nopietni simptomi kā enurēze, apnoja un mēnessērdzība.

Ja bērnu vakarā ir grūtības nolikt gulēt, bet no rīta – pamodināt, tas ir trauksmes zvans vecākiem. Pamēģiniet atteikties no kāda pulciņa apmeklēšanas, iesaka speciāliste.

Apetītes zudums pārslodzes gadījumā biežāk var parādīties bērniem, kuriem jau ir kādi nervu sistēmas traucējumi, pārmērīgi centīgiem un atbildīgiem bērniem, kā arī tiem, kuri pārāk stipri pārdzīvo par to, kā paies diena skolā. Vissmagākajos gadījumos var attīstīties anoreksija. Savukārt apetītes pieaugums var izraisīt nogurumu, bet tā var būt arī sākuma pazīme cukura diabētam, īpaši, ja to pavada arī nemitīgas slāpes un bieža čurāšana. Tādēļ krasas izmaiņas bērna ēšanas ieradumos – iemesls ieplānot vizīti pie pediatra.

Ļoti svarīga pārslodzes pazīme ir bieža slimošana, īpaši ar saaukstēšanās pazīmēm. Normāli skaitās, ka bērns bez īpaša kaitējuma gada laikā var saaukstēties četras, līdz sešas reizes. Bez tam pārslodze var ietekmēt arī visai regulāru un bez iemesla – ķermeņa temperatūras paaugstināšanos no plus 37 līdz 37,2 grādiem pēc Celsija.

"Manā praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad skolēniem ilgstoši bijusi paaugstināta temperatūra. Mācību nedēļas laikā bērnam tika novērota temperatūra aptuveni 37,2 – 37,4 grādu amplitūdā, bet brīvdienās un skolas brīvlaikā tā atkal atgriezās normas robežās, un šādas pārmaiņas turpinājās ilgstoši. Tā kā šiem bērniem nebija citu pazīmju saslimšanai, viņiem tika diagnosticēta tā sauktā termoneiroze – kā veģetatīvās distonijas izpausme. Vairumā gadījumu termoneirozi skolas vecuma bērniem rada tieši pārslodze," stāsta pediatre.

Pie hroniskas pārslodzes bērnam ir visai nelielas enerģijas rezerves: tās trūkums var tikt novērots pēc pamošanās vai tieši pretēji – dienas beigās, bet arī dienas laikā bērna spēki ātri izsīkst pat no visvienkāršākajām nodarbēm, kas nebūt neprasa lielu sasprindzinājumu.

Bērnam, kurš cieš no pārslodzes, ir ļoti grūti koncentrēt savu uzmanību jebkurai nodarbei kaut kādā konkrētā laika posmā. Tieši tāpat pārslodze pasliktina atmiņu. Bērna uzvedība var kļūt apātiska, pazūd interese pret visu jauno un var tikt novērots tāds kā apjukums un pat letarģija.

Ja bērna psihe nemanot ir kļuvusi nestabila, ja viņš satraucas par niekiem, bieži raud, apvainojas uz tevi un citiem cilvēkiem, agresīvi reaģē uz tavu rīcību, tev noteikti nekavējoties atvase jāparāda bērnu psihologam, kurš palīdzēs izprast šādas uzvedības iemeslus.

Ja esi pamanījis vienu vai vairākas pazīmes no minētā saraksta, iespējami ātrāk jāvēršas pie ārsta. Pediatrs nozīmēs kopīgās un bioķīmiskās asins un urīna analīzes, kā arī ieteiks veikt atsevišķu orgānu ultrasonogrāfisko izmeklēšanu, lai izslēgtu tādas iespējamās slimības kā anēmiju, sirds nepietiekamību, zemu cukura līmeni asinīs, aknu slimības, kā arī dažādas infekcijas. Pēc šo izmeklējumu rezultātu saņemšanas, izslēdzot minētās slimības, ārsts var nozīmēt vitamīnus, masāžu, atslābinošas zāļu vannas un kontrastdušu, bet atsevišķos gadījumos – fizioterapiju un imūnmodulatorus.

"Pirmkārt, nekavējoties ir jāsamazina slodze. Iespējams, uz kādu laiku ir vērts atteikties no pulciņu apmeklēšanas, fakultatīvajām nodarbībām, ieviest bērna režīmā dienas miegu. Seko tam, lai bērns miegs diennaktī kopumā būtu ne mazāks par deviņām, desmit stundām. Ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību arī ēdienam: sekojot rekomendācijām par pareizi sabalansētu bērna ēdienkarti, ņemot vērā viņa svaru un augumu, bet vislabāk šajos jautājumos vērsties pie pediatra vai bērnu dietologa," rekomendē ārste.

Piedāvā bērnam palīdzību mājasdarbu pildīšanā, īpaši tajos mācību priekšmetos, kuri viņam padodas visgrūtāk. Un, protams, biežāk esi kopā ar bērnu dabā. Fiziska aktivitāte svaigā gaisā uzlabos apetīti, palīdzēs normalizēt miegu, palīdzēs stiprināt bērna imunitāti, bet vienlaikus arī labvēlīgi ietekmēs pašus vecākus.

Parasti nelabvēlīgas attīstības sekas tiek novērotas jau bērna pirmajos skolas gados. Izplatītākās vecāku sūdzības:

Hroniskas nesekmības sākotnējie iemesli var būt visdažādākie. Visbiežāk sastopamais priekšnoteikums ir nepietiekama bērna sagatavotība skolai, kas izsauc grūtības jau no pašām pirmajām skolas dienām. Piemēram, sīkās motorikas – prasmes vadīt pirkstu un plaukstas smalkās kustības – nepietiekama attīstība uzreiz noved pie nesekmības rakstīšanā, patvaļīgās uzmanības nepietiekams briedums rada grūtības visas stundas darba organizācijā, bērns neiegaumē, palaiž gar ausīm uzdevumus un skolotāja norādījumus. Tāpat par iemeslu var būt paaugstināts bērna satraukums.

Neatkarīgi no sākotnējā iemesla, hroniskās nesekmības attīstība norit aptuveni vienādi. Visos variantos galarezultātā savienojas zemi sasniegumi, ievērojami paaugstināts satraukums, neticība sev un apkārtējo zems bērna novērtējums.

Šī tipa attīstība ir saistīta ar nepietiekamu uzmanību. Darbības izbeigšana – aiziešana iekšplānā - rotaļu fantāzijās. Bērna it kā stundās "nav", viņš nedzird viņam adresētus skolotāja jautājumus un norādījumus, nepilda uzdevumus. Tas nav saistīts ar paaugstinātu uzmanības novirzīšanos – bērns vienkārši ir iegrimis sevī, savā iekšējā pasaulē, fantāzijās un sapņos. Fantazēšana ļauj aizpildīt uzmanības trūkumu (es – slavens mednieks, ceļotājs, kinozvaigzne ...) un "prāta spēle" kļūst par līdzekli, ar ko apmierināt gan rotaļu vajadzības, gan apkārtējo uzmanības vajadzības. Šis attīstības variants ir nelabvēlīgs, jo kavē bērna spēju pilnu realizēšanos, diezgan bieži rada lielus "robus" zināšanās.

Šis attīstības variants ir raksturīgs bērniem ar augstu apkārtējo uzmanības vajadzību. Tas ir novērojams jau pirmsskolas vecumā. Sūdzības vairāk saistās ar bērna uzvedību nevis mācību procesu. Ja bērnam nav izcilu dotību, demonstratīvums izpaužas apzinātā uzvedības normu pārkāpšanā, kas kalpo par drošu apkārtējo uzmanības piesaistīšanas līdzekli. Jebkuras pieaugušā emocionālās izpausmes, gan pozitīvās (uzslava, smaids), gan negatīvās (aizrādījums, uzkliegšana) pastiprina bērna provocējošo, demonstratīvo uzvedību.

Verbālisms ir saistīts ar izziņas procesu īpatnībām. Tas veidojas jau pirmsskolas vecumā, kā rezultātā par galveno (vienīgo) bērna attīstībā tiek kļūdīgi uzskatīta runa, turpretim darbības veidi, kuri veicina garīgo attīstību nobīdās otrajā plānā. Domāšana, it sevišķi tēlainā, attīstās nepietiekami. Bērna – pirmsskolnieka tekošā valoda, pārliecinošās atbildes uz jautājumiem, milzīgā "erudīcija" piesaista apkārtējo paaugstinātu uzmanību, kuri augstu vērtē bērna panākumus. Tomēr sākumskolas periodā bieži vien atklājas bērna nespēja risināt uzdevumus un veikt citas darbības, kas prasa tēlaino domāšanu. Šeit kļūdīgi bieži tiek vainoti skolotāji. Bērnam domāšanas attīstības aizture draud ar pastāvīgām neveiksmēm darbībā. Šajā gadījumā pastāv iespēja tālāk attīstīties pēc "hroniskas nesekmības" tipa.

Šis attīstības tips arī ir saistīts ar bērna izziņas spēju struktūru. Pirmajā plānā ir attīstīta loģiskā domāšana, nedaudz sliktāk – valoda un pavisam neattīstīta tēlainā domāšana.

Šai sūdzībai par pamatu var kalpot dažādi iemesli: izziņas motīvu samazināšanās, izvairīšanās no neveiksmes, kā arī vispārējas darbības tempa palēninājums.

Visretāk šeit par iemeslu ir tieša uzmanības funkcijas samazināšanās. Daudz biežāk par uzmanības traucējumiem uzskata neizveidojošos darbības organizāciju, kad bērnam nav efektīvu pašorganizācijas paņēmienu (neprot strādāt). Tāpat tas var būt saistīts ar tīri motivētiem iemesliem, piemēram, bērns kļūst izklaidīgs, iegrimst sevī, ja viņam ir garlaicīgi, bet pie interesantām darbībām – kļūst ļoti uzmanīgs. Satraukums sevišķi postoši iespaido uzmanību.

Bērna nevadāmība un nepaklausība – viena no vistipiskākajām skolotāju un vecāku sūdzībām. Šeit par iemeslu var būt – neadekvātas prasības pret bērnu, paaugstinātas enerģētikas gadījums, negatīvais demonstratīvisms, nebremzētās kustības, kā arī parastā izlutinātība.

Saskarsmes grūtības var būt gan ar vienaudžiem, gan ģimenē. Tam par iemeslu var būt – intelektualizācija (bērns ir vientuļš, neiekļaujas kolektīvā), neizveidojušies saskarsmes līdzekļi (neprasme kontaktēties), autizācija (saskarsmes vajadzības pazemināšanās), kā arī saskarsmes problēmas ģimenē.

Šeit būtu jāņem vērā dažādie agresijas veidi – patiesa agresivitāte (nodarīt apkārtējiem kaitējumu), autoagresija (vērsta pret sevi), kā arī aizsargagresija.

Šīs ir vistipiskākās un visizplatītākās sūdzības, ar kurām vecāki un jaunāko klašu skolotāji atnāk uz psiholoģisko konsultāciju. Visas šīs grūtības ir pārvaramas, bet (līdzīgi fizioloģiskai saslimšanai) daudzreiz efektīvāk tas notiek, ja laikus tiek veikta diagnostika, kas norāda uz bērna iespējamām grūtībām uzsākot skolas gaitas.