Kovidsomnija: kā pandēmija kaitē bērnu un pusaudžu miega kvalitātei  (2)

"Pandēmijas izraisītajiem miega traucējumiem ir īpašs apzīmējums – kovidsomnija. Ar to saprot gan bezmiegu, gan miegainību, gan diennakts ritma traucējumus," skaidro Marta Celmiņa, pediatre – miega speciāliste Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centrā un Veselības centru apvienībā. "Kovids nav tikai elpošanas sistēmas slimība. Tas skar visu organismu, bieži vien – arī smadzenes, un var radīt miega traucējumus, turklāt jebkuram, ne tikai tam, kurš saslimis vai izslimojis Covid-19."

Ārste apstiprina, ka kovidsomnija var būt izplatīta visās vecuma grupās, un no tās cieš arī bērni: "Biežākais, ko stāsta vecāki: bērns visu dienu guļ, neko nespēj izdarīt, tikai skatās telefonā; pusaudzis ilgi paliek nomodā, bet no rīta nespēj piecelties. Miega problēmas nereti kombinējas ar trauksmi vai depresiju. Trauksmes iemesli ir dažādi: nav iespēju normāli socializēties, tikties ar draugiem; ir bailes saslimt; pārvietošanās ierobežojumi; izmainījies dzīves ritms, piemēram, vairs nav noteikts laiks, kad no rīta jāceļas; pietrūkst ikdienišķās nodarbes – interešu izglītības pulciņu, sporta treniņu.

Daudzus bērnus ir pārņēmusi bezjēdzības izjūta, savukārt tie, kuri kovidu ir pārslimojuši (gan bērni, gan pieaugušie), nereti izjūt bailes iemigt, jo šķiet, ka miegā nespēs elpot. Šīs paralizējošās bailes var saglabāties vēl ilgi pēc izslimošanas. Pandēmija ir ietekmējusi visus – cilvēki krietni vēlāk iet gulēt, lielai daļai ir nepieciešams ilgāks laiks, lai iemigtu, līdz ar to no rīta ceļas vēlāk, citi guļ vairāk, citi – mazāk nekā parasti, biežāk un ilgāk lieto viedierīces."

Aizvadītajā gadā Itālijā ir veikts apjomīgs pētījums, iesaistot 4314 bērnus vecumā no viena līdz 18 gadiem.

"Salīdzinot miega traucējumus, konstatēts, ka pēc pulksten 23 pandēmijas laikā iet gulēt 28 procenti bērnu vecuma grupā no sešiem līdz 12 gadiem un 63 procenti pusaudžu (13-18 gadus veci). Pirms Covid-19 pandēmijas rādītāji bija citādi – pēc pulksten 23 gulēt devās vien 0,9 procenti bērnu vecumā no sešiem līdz 12 gadiem un 12 procenti pusaudžu vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Četrkāršojies to 13-18 gadu vecu pusaudžu skaits, kuri darbadienās guļ vairāk nekā desmit stundas. Pieaug arī laiks, ko pavada, lai iemigtu. Samazinās bērnu un jauniešu skaits, kam iemigšanai nepieciešamas piecas līdz 15 minūtes, un palielinās to skaits, kam iemigšanai nepieciešamas vismaz 30 minūtes. Piemēram, pandēmijas apstākļos, lai iemigtu, vairāk par 60 minūtēm nepieciešams:

Pētījums uzskatāmi parāda, ka skaitļi pieauguši vairākkārt. Arī citās vecuma grupās rezultāti ir līdzīgi."

Pētījumā arī konstatēts, – ja pirms pandēmijas viens procents četrus piecus gadus vecu bērnu gulēja vairāk par 11 stundām, tad tagad tie ir trīs procenti bērnu. Turklāt, ja agrāk gandrīz visi vienu līdz trīs gadus veci bērni aizgāja gulēt laikus, tagad gandrīz trīs procenti bērnu aiziet gulēt pēc pusnakts.

Krietni pieaugusi arī viedierīču lietošana ārpus nepieciešamības tās izmantot mācīšanās procesā, turklāt ne tikai lielo, bet arī mazo bērnu grupā. Piemēram, pirms "kovida" tikai 2,3 procenti mazu bērnu (līdz trīs gadiem) lietoja viedierīces vairāk par trim stundām dienā, taču pandēmijas laikā – jau 30,8 procenti mazu bērnu. Pirms pandēmijas vairāk par trim stundām dienā viedierīces lietoja 31,5 procents, pusaudžu (13-18 gadi), tagad – 93,1 procenti.

"Šogad kopā ar RSU studentiem veicām pētījumu Latvijā, kurā piedalījās vairāk nekā 600 vecāku. Pētījām, kā vecāki uztver savu bērnu (līdz trīs gadu vecumam) miega problēmas. Tostarp jautājām, vai pašiem vecākiem ir depresīvi simptomi. Gandrīz 60 procenti atzina, ka tie ir. Noskaidrojās arī sakarība – vecāki, kuru bērni guļ slikti, jūtas depresīvāki," stāsta Marta Celmiņa.

Jebkuram cilvēkam, bet jo īpaši bērnam, miegs ir vajadzīgs gluži kā ēdiens vai skābeklis. Ārste saka: "Miegs ir dinamisks process, kas nepieciešams tādēļ, lai ķermenis augtu, attīstītos, atjaunotos. Dziļā miega laikā atjaunojas šūnas, izdalās augšanas hormons, savukārt REM (seklā jeb ātrā) miega fāzē attīstās smadzenes, tas, kas apgūts, tiek saglabāts atmiņā. Ja guļ nepietiekami, REM miega fāze tiek laupīta, jo visvairāk šī miega ir tieši nakts beigās.

Nesen ir atklāta glimfātiskā sistēma, kas izvada no smadzenēm vielmaiņas gala produktus. Tas parasti notiek miegā. Ja miegs ir nepietiekams, izvadīšanas process nevar notikt tik labi, kā nepieciešams."

Ir veikta virkne pētījumu par to, kas notiek, ja guļ par maz. Piemēram, ir zināms, ka tad, ja neguļ pietiekami daudz, pazeminās imunitāte, pasliktinās domāšana, tiesa, cilvēks pats to var arī nepamanīt. "Kādā pētījumā ASV piedalījās četras pieaugušo grupas. Vienai grupai divas nedēļas ļāva gulēt asroņas stundas diennaktī, otrai – sešas stundas, trešajai – četras, bet ceturtajai – pēdējās divas diennaktis neļāva gulēt nemaz. Pēc tam pētījuma dalībniekiem vajadzēja izpildīt uzdevumus, kam nepieciešama attapība un domāšana. Tie, kuri bija gulējuši astoņas stundas, tika galā labi, bet tie, kam miega bija maz, krietni sliktāk, turklāt viņi to pat neapzinājās.
Ja cilvēks neizguļas, smadzenes ar grūtībām uzņem jaunu informāciju."

Dažkārt bērna miega traucējumus pamana vecāki vai citi apkārtējie, jo mainās bērna uzvedība, dienas režīms, bet dažkārt jaunietis to spēj pateikt pats. Ārste uzsver: "Ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību bērna vai pusaudža psihiskajai veselībai un, ja ir vērojamas izmaiņas, par tām noteikti jārunā ar ģimenes ārstu. Iespējams, lai tiktu galā ar šo situāciju, vajadzēs vērsties pie psihiatra vai psihoterapeita. No tā nevajag baidīties – smadzenes arī ir orgāns, gluži kā plaušas vai kuņģis, un, ja ir radusies problēma, to vajag risināt."

Depresija un citas psihiskās veselības problēmas pandēmijas laikā ir bieži sastopamas, un tās ļoti spēcīgi ietekmē arī citas dzīves jomas, tostarp, miegu. "Svarīgi ir saprast, ka šīs izjūtas nav slinkums vai izlaidība. Vecāki gan dažreiz izsaka bažas, ka, apmeklējot psihiatru, bērns nonāks uzskaitē un, vēlāk nevarēs, piemēram, nokārtot autovadītāja apliecību, taču tā nebūt nav. Iespējams, psihiatrs rekomendēs lietot medikamentus, ja pusaudzim konstatēs psihiskās veselības traucējumus. Ārstējot tos, uzlabosies arī miega kvalitāte."

Kovidsomnijas ārstēšana īpaši neatšķiras no jau zināmās miega traucējumu ārstēšanas. Marta Celmiņa norāda: "Ja kovidsomnijas pamatā ir kāds psihiskās veselības traucējums, tad, protams, vispirms strādā ar to. Ja nav, tad noteikti jāsāk ar režīma un paradumu revidēšanu un uzlabošanu, bet pie medikamentiem ķeras tikai pēc tam, turklāt tos nelieto ilgstoši.

1. Bērniem un pusaudžiem jācenšas celties un iet gulēt vienā un tanī pašā laikā arī tagad, skolas brīvlaikā. Ja režīmu izjauc, smadzenēs tas rada apjukumu.

2. Jāielāgo, ka gulta paredzēta tikai miegam un nevis ēšanai, mācībām vai spēlēm. Tas ir svarīgi, lai smadzenēs izveidojas pareiza asociācija – ja gulta, tad miegs.

3. Guļamvieta jāiekārto pēc iespējas ērtāk, lai viss patīk, lai ir laba temperatūra, ērts spilvens un sega, lai netraucē trokšņi. Varbūt biežāk jānomaina gultasveļa – svaigums arī var nomierināt.

4. Nevajag iet gultā, ja nenāk miegs. Svarīgi apzināties, kas nomierina – zīmēšana, mūzikas klausīšanās, mandalu krāsošana – un darīt to pirms gulētiešanas. Ja nevar aizmigt 15 minūšu laikā, tad jāceļas augšā. Vislabāk, ja var aiziet uz citu istabu, bet, ja nē – var palikt savā guļamistabā, taču ne gultā. Jādara kaut kas patīkams un nomierinošs līdz mirklim, kad atkal nāk miegs. Tas gan nav iemesls spēlēt videospēles vai darīt ko tādu, kas smadzenes notur pastāvīgā aktivitātē. Svarīgi, lai nespēja iemigt nerada papildu stresu – tas tikai pasliktina situāciju.

5. Maza bērna vecākiem vispirms jācenšas saprast, kāds ir bērna dabīgais gulētiešanas ritms un kas rada miega traucējumus. Šādam nolūkam noder miega dienasgrāmata (ieteicama arī pusaudžiem). Tā palīdz saprast diennakts ritmus, paradumus un problēmas apjomu. Ar dienasgrāmatas starpniecību ir vieglāk apjaust sakarības un izvērtēt miegam palīdzošos vai traucējošos faktorus, kā arī sekot līdzi tam, vai un kā paradumu maiņa palīdz uzlabot miega kvalitāti.

"Bezmiegs galvenokārt ir simptoms, izpausme, kuras ārstēšanā lielākā nozīme ir miega higiēnai. Ja salauž kāju, to ieģipsē. Lai nesāpētu var iedzert zāles. Taču, ja iedzer tableti pret sāpēm, bet kāju neieģipsē, tā labi nesadzīs. Tāpat ir ar bezmiegu – var iedzert tableti, piemēram, miega hormonu melatonīnu, tomēr tas neatrisinās bezmiega problēmu.

Pirmajā vietā jau atkal ir uzvedības izmaiņas. Ja pašiem ir grūtības kaut ko mainīt, ieteicams vērsties pie psihoterapeita, kurš izmanto kognitīvi biheiviorālo terapiju. Terapeits palīdzēs saprast, kas traucē, un izstrādāt veidus, kā ar to sadzīvot," skaidro bērnu miega speciāliste Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centrā un Veselības centru apvienībā, un piebilst, ka vecākiem jāpievērš uzmanību, vai bērna uzvedībā ir norādes par depresiju. Ja tā, tad jāvēršas pie psihiatra, un tad gan būs jālieto speciālista izrakstītie medikamenti. Bieži vien tie palīdz atrisināt arī bezmiega problēmu.

"Skrollējot aizraujošas vietnes, bērna smadzenēm ir interesanti, un interese notur uzmanību. Šķiet, sliktākais ieteikums būtu aizliegt lietot telefonu – dzīvojam viedierīču laikmetā, un tās nekur nepazudīs. Tā vietā, lai aizliegtu (kas nerosina labas sarunas ar jaunieti), labāk pārrunāt, kā viedierīces izmantot gudri – tā, lai tās nevis aktivizētu, bet palīdzētu nomierināties. Ir dažādas meditācijas lietotnes un ASMR video, kas ļauj samazināt stresu, nomierināties un gulēt labāk. Vienojoties ar pusaudzi par viedtālruņa izmantošanu vakaros šādam labam mērķim, neradīsies protesta reakcija par to, ka jau atkal kaut kas tiek liegts vai ierobežots," teic pediatre-miega speciāliste Marta Celmiņa.