lācis, miegs, miega traucējumi, nogurums, veselība
Foto: Shutterstock
Neapšaubāmi, visi novērtē pilnvērtīgu un atjaunojošu izgulēšanos. Pēc tās mums ir vairāk enerģijas, spējam labāk koncentrēties un arī jūtamies daudz labāk. Taču arvien vairāk pētījumu rāda – miegs ir svarīgs ne tikai pašsajūtas uzlabošanai, bet tam arī ir kritiska loma normālas veselības saglabāšanā.

Ķermenis parasti var tikt galā, ja laiku pa laikam neizgulies pilnvērtīgi, bet, ja neizgulēšanās ir bieža vai pat hroniska, par to tu maksā ar savu veselību, portālā ''Everyday Health'' stāsta medicīnas zinātņu doktore, pētniece un medicīnas centra ''Penn Medicine'' profesore Zigrīda C. Vīzlija. Visspēcīgākais pierādījums šim faktam ir tas, ka cilvēks savas eksistences laikā, kas ilgst jau tūkstošiem gadu, nav attīstījies tā, lai viņam pietiktu arī ar pāris stundu ilgu miegu, norāda Vīzlija.

Pārāk maz vai sliktas kvalitātes miegs var būt mūsu personīgo izvēļu rezultāts, piemēram, pārmērīga alkohola vai kofeīna lietošana, pirms miega pārāk ilga skatīšanās telefona ekrānā vai vienkārši nepietiekami daudz miegā pavadītu stundu. Tāpat miega trūkums var būt citu problēmu izraisīts, piemēram, nediagnosticētas miega apnojas, depresijas vai hronisku sāpju, kā arī tas var būt viena no zāļu lietošanas blakusparādībām, skaidro neiroloģe un miega medicīnas speciāliste Mīna Kāna. Bet, neatkarīgi no iemesla, slikts miegs kaitē veselībai, viņa papildina.

Raksta turpinājumā uzskaitītas sešas ilgtermiņa veselības problēmas, kuru attīstības risks palielinās nepietiekama un nekvalitatīva miega ietekmē.

2. tipa cukura diabēts

Slikta miega kvalitāte vai īss miegs ir saistīts ar sliktāku cukura līmeņa kontroli asinīs cilvēkiem ar un bez cukura diabētu, norāda Kāna. Tas var arī palielināt cukura diabēta attīstības risku, viņa stāsta. Nesenā pētījumā, kas 2020. gadā publicēts ''Diabetologia'', atklāts – bezmiegs var palielināt 2. tipa cukura diabēta risku par 17 procentiem.

Imūnās funkcijas traucējumi

Nepietiekams vai sliktas kvalitātes miegs var arī izmainīt imūnsistēmu. ''Ir pierādījumi, ka pietiekami daudz miega var pozitīvi ietekmēt imūnsistēmu, bet slikts miegs ir saistīts ar lielāku uzņēmību pret dažādām infekcijām,'' paskaidro Kāna. Piemēram, pētījums, kas 2017. gadā publicēts ''Sleep'' un kurā sekoja līdzi 11 dvīņu pāriem, atklāja – dvīnim, kurš gulēja mazāk, bija vājāka imūnsistēma, salīdzinot ar brāli vai māsu, kura gulēja pietiekami.

Ir arī pierādījumi, ka svarīgas imūnsistēmas funkcijas (dažādu imūno šūnu augšana un ražošana) notiek tikai miega laikā.

Depresija un trauksme


Pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kuriem ir hronisks bezmiegs, ir lielāks depresijas un trauksmes risks, salīdzinot ar tiem, kuriem bezmiegs nav diagnosticēts, skaidro Kāna. Aplēses liecina, ka 15 līdz 20 procentiem cilvēku, kas cieš no bezmiega, attīstās smaga depresija.

Garastāvokļa un miega attiecības ir sarežģītas un divvirzienu, kas nozīmē, ka depresija vai trauksme var pasliktināt miegu, savukārt miega trūkums var negatīvi ietekmēt garastāvokli. Un bezmiegs tiek uzskatīts par neatkarīgu riska faktoru depresijas attīstībai jebkura vecuma cilvēkiem, liecina ''Journal of Cellular and Molecular Medicine'' 2019. gadā publicētais pārskats.

Dažkārt ir nepieciešama dažāda ārstēšana, lai palīdzētu novērsts miega problēmas un trauksmi vai depresiju, bet dažos gadījumos miega uzlabošana var palīdzēt uzlabot arī garastāvokli, paskaidro Kāna. 23 pētījumu metaanalīze , kas 2018. gadā publicēta ''Depression and Anxiety'' un kurā tika aplūkota bezmiega ārstēšanas ietekme uz depresiju, rāda – bezmiega ārstēšana pozitīvi ietekmēja garastāvokli.

Svara pieaugums un aptaukošanās


Foto: Shutterstock
Laboratoriskie pētījumi liecina, ka nepietiekams miegs var izraisīt vielmaiņas darbības izmaiņas, kas saistītas ar aptaukošanos. Savukārt novērojumu pētījumi, kuros aplūkots miega ilgums un aptaukošanās rādītāji, ir atklājuši saikni starp hroniskiem vielmaiņas traucējumiem un nepietiekamu regulāru atpūtu, norāda Amerikas Slimību kontroles un profilakses centrs. Šī sakarība īpaši novērojama bērniem.

''Nurses' Health Studies'' pētījums, kurā 16 gadu garumā sekoja līdzi 68183 sievietēm, liecina – tām sievietēm, kas gulēja vidēji piecas vai mazāk stundas ik nakti, bija par 15 procentiem lielāks aptaukošanās risks salīdzinājumā ar tām, kuras ik nakti gulēja piecas stundas. Kā arī sievietes, kuras gulēja mazāk, par 30 procentiem biežāk pētījuma laikā pieņēmās svarā par aptuveni 14 kilogramiem, salīdzinot ar tām sievietēm, kuras gulēja ilgāk.

Hipertensija, sirds slimības un insults


Foto: Shutterstock
Pētījumi lielās cilvēku grupās, kas salīdzina miegu un miega problēmas ar sirdslēkmēm un insultu, rāda, ka sliktāks miegs ir saistīts ar šo sirds problēmu attīstību, norāda Amerikas Sirds fonds. 2020. gadā ''PloS Biology'' publicēts pētījums identificē iespējamo sakarību, kāpēc slikts miegs var kaitēt sirds veselībai. Miega sadrumstalotība (atkārtota atmošanās nakts laikā, kas traucē kopējam miegam) bija saistīta ar iekaisuma uzkrāšanos artērijās (it īpaši balto asins šūnu, kuras sauc par monocītiem un neitrofiliem), kas, savukārt, izraisa aterosklerozi (taukiem līdzīgu vielu, galvenokārt holesterīna nogulsnēšanās asinsvadu sieniņās – red.).

Ir arī pierādījumi, ka miega traucējumi (slikta miega kvalitāte vai īsāks miegs) ir saistīti ar sirds problēmām. Cilvēkiem ar obstruktīvu miega apnoju ir lielāks hipertensijas, sirdslēkmes un insulta risks, paskaidro Kāna.

Traucēta zarnu veselība


Foto: Shutterstock
Zarnu mikrobioma ir visi mikroorganismi, piemēram, baktērijas un sēnītes, kas atrodas kuņģa-zarnu traktā. Pētījums, kas publicēts ''BMJ'', rosina domāt, ka jo daudzveidīgāka mikrobioma, jo labāk tas ir cilvēka vispārējai veselībai. Savukārt mazāka baktēriju daudzveidība ir saistīta ar zarnu iekaisuma slimībām, 1. un 2. tipa cukura diabētu, aptaukošanos un psoriātisko artrītu.

Cits pētījums, kas 2019. gadā publicēts ''PloS One'' un kurā aplūkoja 26 vīriešu mikrobiomas, atklāts – kopējā mikrobiomu daudzveidība pozitīvi korelē ar paaugstinātu miega efektivitāti un kopējais miega laiks negatīvi korelē ar pamošanos tūliņ pēc tam, kad cilvēks tikko iemidzis. Pētījuma autori secināja: ''Zarnu mikrobioma daudzveidība veicina labāku miegu.''

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!