Jaunā pētījumā zinātnieku grupai izdevies identificēt četrus galvenos faktorus, kas ietekmē pašsajūtu agrās rīta stundās – vai no rītiem aizkaitināmība ņems virsroku un vairākas reizes atliksim modinātāju, vai arī tomēr pat pusdienlaikā par snaudiņu negribēsies domāt. Viņi uzsver, ka šie faktori nav atkarīgi no ģenētikas, līdz ar to līdz konkrētam līmenim var tik modificēti ar mērķi uzlabot rītu kvalitāti.
Publicitātes materiālā pētnieku komanda ar neirozinātnieku un miega pētnieku Rafaelu Vallatu no Kalifornijas universitātē Bērklijā priekšgalā retoriski vaicājusi: "Kāpēc mums, dzīvām būtnēm, dienu no dienas svārstās mundrums? Kāpēc vienu rītu mostamies modri, bet citu tas sagādā grūtības?"
Šajā pētījumā piedalījās 833 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija dvīņi (tas pētniekiem palīdzēja izdarīt secinājumus par ģenētiku). Divu nedēļu garumā tika fiksēta uzņemtā pārtika, fiziskās aktivitātes, miega higiēna, kā arī glikozes līmenis. Tāpat brīvprātīgie noteiktos dienas posmos paši vērtēja savu modrības pakāpi.
Pirmais ietekmējošais faktors – miega profils, proti, gulēšanas ilgums, laika ievērošana un tā kvalitāte. Šajā kontekstā ilgāks miegs un vēlīnāka mošanās saistīts ar labāku mundrumu no rīta. Savukārt otrs vērtētais faktors bija fiziskās aktivitātes iepriekšējā dienā – jo augstāks kustības līmenis (kā arī mazāk fizisko aktivitāšu nakts laikā), jo nepārtrauktāks un netraucētāks bija miegs. Tas prognozēja arī lielāku modrību rītos.
Trešais faktos bija brokastis. Dienas pirmā maltīte, kas bagāta ar ogļhidrātiem, uzlaboja mundruma līmeni. Saglabājot vienādu kaloriju daudzumu visās ēdienreizēs, pētniekiem bija iespēja skrupulozāk pievērsties tam, kas uz šķīvja. Un, visbeidzot, – cukura līmeņa svārstības asinīs pēc brokastīm (izmantojot tīru glikozes dzērienu). Tā paaugstināšanās saistīta ar mundruma krišanos. Citiem vārdiem sakot, tas, kā organisms pārstrādā pārtiku, ir ļoti svarīgi, un pārmērīgs cukura daudzums modrības pieplūdumu negarantē.
Citi faktori, kas ietekmē ikdienas mundrumu, saistīti ar brīvprātīgo dalībnieku garastāvokli un vecumu, taču šie "lielumi" nav tik vienkārši kā gulētiešanas laiks un brokastu šķīvja saturs. "Mūsu izpēte atklāj galveno faktoru kopumu, kas saistīti ar mundrumu, un lielākajā daļā gadījumu tie nav fiksēti. Gluži pretēji – lielākā daļa ir viegli maināmi," atsaucoties uz Vallatu un viņa komandu, raksta "Science Alert".
Lai iegūtu precīzākus datus, pētnieki vēlas turpināt darbu, piebilstot, ka dalībnieku sniegtie vērtējumi par viņu mundrumu netika mērīti ar kādu zinātnisko instrumentu. Jāpiebilst gan, ka šajā gadījumā brīvprātīgie ne tikai ziņoja par savu ikdienas uzvedību, bet arī ieturēja standartizētas maltītes, valkāja viedpulksteņus, kas reģistrēja miegu un aktivitāti, un glikozes līmeņa mērītāju – un tas ir jau daudz vairāk nekā pētījumos, kuru pamatā ir tikai anketu atbildes.
Turpmākajās izpētēs zinātniekiem būs jauns izaicinājums – centies noskaidrot, kā un kāpēc ilgāk miegā pavadītās stundas palīdz uzlabot mundrumu. Protams, ņemot arī vērā, kas katram cilvēkam ir viņa norma. Citos pētījumos jau ir secināts, ka pārāk ilgs miegs tomēr var ietekmēt labsajūtu.
Uzlabojumi miega kvalitātē un mundrums visas dienas garumā ir ārkārtīgi svarīga – jo īpaši tiem, kuru profesijā viena kļūda var būt liktenīga. Šo sarakstu pārstāv, piemēram, ugunsdzēsēji, piloti un ārsti. "Šis jautājums ir ne tikai zinātniski būtisks, bet arī sabiedriski nozīmīgs, ņemot vērā, ka nespēja noturēt modrību visas dienas garumā bieži izraisa ceļu satiksmes negadījumus, darba traumas, kā rezultātā iestājas arī nāves," savā paziņojumā raksta pētnieki.
"Un vēl vairāk – tiek lēsts, ka nepietiekams miegs, kas dienas laikā izraisa modrības traucējumus, nes atbildību arī par produktivitātes zudumu un kavējumiem darbā."
Ja ar augstāk minētajiem faktoriem vēl nav gana, turpinājumā vari izlasīt vēl virkni padomrakstu, kas palīdzēs ne tikai ceļā uz izcilu miegu, bet arī uzlabos modrību un labsajūtu dienas laikā!
Rīts – labs: 11 noteikumi veiksmīgam dienas sākumam
"Labs rīts nemēdz būt" – ļoti trāpīgs izteiciens, jo vairumam no mums dienas sākums paiet steigā un satraukumā (izņēmums ir atvaļinājuma laiks un brīvdienas). Tikai nedaudzi ir spējīgi mierīgi visam sagatavoties un vienlaikus visu pagūt. Kā viņiem tas izdodas? Psihologi apgalvo, ka šie cilvēki dienu no dienas seko veselīgiem ieradumiem, kas ļauj viņiem ne tikai sakārtot savu dzīves kārtību, bet vienlaikus arī stiprina psiholoģisko noturību.
Jauns pētījums: Cik daudz miega vajag optimālai prāta darbībai un labsajūtai
Lielākajai daļai no mums pēc neizgulēšanās ir grūtības domāt – galva ir dulla un veiktspēja skolā, universitātē vai darbā nav ierastā līmenī. Iespējams, pēc slikti gulētas nakts pamanīsi, ka ir grūtības koncentrēties vai arī atmiņa īsti nav tik laba kā gribētos. Ja ar miega problēmām cīnies jau desmitgadēm ilgi, tas potenciāli var novest pie jau paliekošas kognitīvo spēju samazināšanās.
10 padomi veselīgam miegam
Pilnvērtīgs un veselīgs miegs pilnīgi noteikti ir viens no labas veselības un pašsajūtas stūrakmeņiem. Miegs būtiski ietekmē arī cilvēka izskatu. Tiesa, ne vienmēr ir iespējams labi izgulēties un ātri iemigt. Miega ārste un psihiatre Ija Cimdiņa kampaņas "Labs miegs – labai veselībai" ietvaros ir sagatavojusi 10 ieteikumus, kam sekojot izgulēties būs daudz vieglāk.
Kā izvēlētā poza ietekmē miegu, un kura saucama par vislabāko
Mums katram ir sava mīļākā poza, kurā likties uz auss – viens pieradis iemigt uz muguras, cits iemīļojis gulēšanu uz vēdera, kamēr vēl kāda nakts paradumos dominē tā sauktā "embrija" poza. Skaidrs, ka šis aspekts ir gaumes jautājums, taču – kura poza dēvējama par vispiemērotākā naktsmieram? Kā norāda "Live Science", izvēlētā poza ir ne tikai viens no pamata balstiem miega kvalitātes nodrošināšanā, kas palīdz ķermenim atpūsties un atjaunoties pēc garas dienas, bet arī panākuma puzles gabaliņš ceļā uz dzīvi bez muguras sāpēm.
Milzīgs nogurums, tomēr iemigt nevar! Iespējamie miega traucējumu iemesli
Dažreiz, neatkarīgi no tā, cik daudz kafijas tases dienas laikā ir izdzertas, acis noturēt vaļā ir teju neiespējami, pat nerunājot par produktīvu darbu izpildi. Šķiet, ka iemigt varētu turpat pie biroja galda, taču vakarā, kad beidzot jādodas pie ilgi gaidītā miera, no miega ne miņas!
Izplatīti iemesli, kāpēc tu nevari labi izgulēties
No rīta mosties jau noguris, pat tad, ja gulēt esi aizgājis laicīgi? Tādā gadījumā ieteicams pārskatīt savus ieradumus un rituālus pirms miega, jo nevar pastāvīgi sevi glābt no rītiem tikai ar stipras kafijas krūzi. Lūk, portāls "Health.Changeua" piedāvā astoņus izplatītus iemeslus, kādēļ neizgulies un jau pamošanās laikā jūties kā pēc garas darba dienas!
Zinātnieki izpētījuši, kurš varētu būt piemērotākais laiks naktsmieram
Vieni sevi sauc par izteiktiem rīta cilvēkiem, citi – nakts putniem, taču jaunākie zinātnieku secinājumi par gulētiešanas laiku varētu gan vieniem, gan otriem likt pārdomāt savu dienas režīmu. Kura tad ir tā "zelta stunda", kad vajadzētu mēģināt iemigt? Lai sargātu savu sirdi, vislabākais laiks būtu no pulksten 22 līdz 23, secināts izpētē.
Smaguma segas apskāviens – brīnumlīdzeklis pret bezmiegu un trauksmi vai reklāmas triks?
Smaguma jeb antistresa sega, kas darbojas kā brīnumlīdzeklis pret daudzām 21. gadsimta kaitēm – mazina trauksmi, uzlabo miegu un atbrīvo no stresa. Esi par tādu dzirdējis? Ne viens vien ražotājs un tirgotājs piedāvā iegādāties šādu segu – smagāka nekā parasti un ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti vairākos aspektos. Cik daudz patiesības ir šajos solījumos?
Pieņemšanās svarā un redzes problēmas: kādas sekas var radīt regulārs miega trūkums
Ikviens, kuram kaut reizi dzīvē bijusi situācija, kad diennakts laikā gulētas tik pāris stundas, saskāries ar miega trūkuma ietekmi uz organismu. Tad cilvēks parasti ir sapīcis, kašķīgs un neapmierināts, taču tā ir tikai redzamā daļā – "Healthline" vēsta, ka ilgtermiņā miega trūkums var izraisīt nopietnākas veselības problēmas, ietekmējot dažādas orgānu sistēmas.
Brīvdienās izgulēt miega badu: kā pārmērīga gulēšana kaitē veselībai
Ja darba nedēļas laikā bieži vien tiek runāts par miega deficītu, tad brīvdienās aktualizējas kardināli pretējs jautājums – pārmērīgi ilgs miegs. Neapšaubāmi, miegs ir vitāli nepieciešams pilnvērtīgai ķermeņa funkcionēšanai, taču vietā teiciens – kas par daudz, tas par skādi, un, gribot kā labāk, paši varam sev nodarīt pāri.
Ļaut atjaunoties smadzeņu šūnām – veselīga miega ieradumu nozīme pusaudžiem
Jau pirms Covid-19 pandēmijas katrs trešais jeb 39 procenti jauniešu gulēja mazāk par vecumam atbilstošo veselīga miega normu, liecina "Epilepsijas un miega medicīnas centra" (Bērnu klīniskā universitātes slimnīca) un "Veselības centru apvienības" (VCA) sertificētas pediatres – miega speciālistes Martas Celmiņas veiktās aptaujas dati. Ārste novērojusi, ka pašlaik situācija ir krietni pasliktinājusies.
Miega traucējumi – drauds veselībai. Paradumi, kas kaitē miega kvalitātei un kā to uzlabot
Kvalitatīvs un pietiekami ilgs miegs ir katra veiksmīga un laimīga cilvēka neatņemama dzīves sastāvdaļa. Tomēr ikvienam ir zināma sajūta, kad neesi pietiekami izgulējies, un tas nav nekas patīkams. Tieši daļa ieradumu, bez kuriem ikdienā vairs nespējam iztikt, var apdraudēt miega kvalitāti un radīt traucējumus.
Vienkārši paņēmieni, kā atjaunot izsmeltās enerģijas rezerves
Tev bieži vien šķiet, ka nav pietiekami daudz enerģijas, lai produktīvi aizvadītu dienu. Varbūt ir zīme, ka nepieciešams atrast jaunus spēka un labsajūtas avotus? Kaut arī septiņu astoņu stundu ilgs kvalitatīvs miegs naktī tiek uzskatīts par vienu no labākajiem veidiem, kā paaugstināt enerģijas līmeni, ne vienmēr ar to pietiek. Portālā "Womanitely" apkopoti vairāki padomi, kā mainīt un uzlabot pašsajūtu.
Mūžīgā miegamice? Nē, cilvēks ar miegaino narkolepsijas rēgu
Kad nepagūtos darbus steidzam padarīt uz miega rēķina, ir pilnīgi normāli, ka jūtamies miegaini un noguruši. Taču mūsu vidū ir cilvēki, kas guļ pietiekami un tāpat nekad nejūtas izgulējušies. Viņi var iemigt visnepiemērotākā brīdī, pašiem to negribot, kas ļoti, ļoti apgrūtina dzīvi. Un pie tā ir vainīga narkolepsija. Tā pieder retajām slimībām, un mūsdienās to var diagnosticēt un ārstēt, ļaujot cilvēkiem atgriezties normālā dzīvē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
