Liela daļa Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā izjutuši miega traucējumus

18. martā tiek atzīmēta ikgadējā Pasaules Miega diena (World Sleep Day). Pasaules miega dienas mērķis ir pievērst uzmanību ar miegu saistītiem jautājumiem. Pirmo reizi Pasaules miega diena tika atzīmēta 2008. gadā ar lozungu "Guli cieši, dzīvo modri". Šogad šīs dienas sauklis ir: "Kvalitatīvs miegs, veselīgs prāts, laimīga pasaule".

Tuvojoties šai dienai, pētījumu kompānija "Kantar" noskaidroja, vai un cik bieži iedzīvotāji Latvijā ir izjutuši miega traucējumus? Kā pašreizējie ģeopolitiskie notikumi ir ietekmējuši iedzīvotāju emocionālo veselību? Veselīgs miegs – tā ir pamatfunkcija un viens no veselības pīlāriem, bet daudziem šajā sarežģītajā laikā miega kvalitāte būtiski cieš.

Martā veiktais pētījums liecina, ka kopumā 70 procenti Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā ir izjutuši dažādus miega traucējumus (piemēram, bezmiegu, mošanos naktīs, neizgulēšanās sajūtu, sliktus sapņus). Turklāt 43 procenti iedzīvotāju miega traucējumus izjūt pat katru nakti vai vairākas reizes nedēļā.

Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (24 procenti) pēdējā mēneša laikā miega traucējumus nav izjutis. Iezīmējas sakarība, ka iedzīvotāji ar krievu (vai citu) sarunvalodu ģimenē (32 procenti) salīdzinoši biežāk nekā iedzīvotāji ar latviešu sarunvalodu ģimenē (20 procenti) ir norādījuši, ka pēdējā mēneša laikā viņi miega traucējumus nav izjutuši.

Miega traucējumus caurmērā biežāk ir izjutuši iedzīvotāji, kuriem ir vidēji augsti ģimenes ienākumi (701 – 1000 eiro) uz vienu cilvēku mēnesī. Raksturīgi, ka miega traucējumus pat katru nakti salīdzinoši biežāk ir izjutušas tieši sociāli neaizsargātākās grupas – nestrādājoši pensionāri, personas ar invaliditāti, ilgstoši darbnespējīgas personas, kā arī aptaujātie ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 300 eiro) mēnesī.

Ņemot vērā, ka kvalitatīvs miegs palīdz uzturēt labu garīgo veselību un otrādi – laba emocionālā pašsajūta veicina pilnvērtīgu miegu, "Kantar" pētīja, vai un kā pašreizējie ģeopolitiskie notikumi ir ietekmējuši Latvijas iedzīvotāju emocionālo stāvokli.

Pētījuma rezultāti liecina, ka absolūtā vairuma (85 procenti) Latvijas iedzīvotāju vērtējumā pašreizējie ģeopolitiskie notikumi – karš Ukrainā – ir negatīvi ietekmējis viņu emocionālo stāvokli (vairāk nekā ceturto daļu (28 procenti) iedzīvotāju – tas ir ļoti lielā mērā ietekmējis; teju trešo daļu (31 procenti) iedzīvotāju – lielā mērā ietekmējis, bet ceturto daļu (25 procenti) iedzīvotāju – nedaudz ietekmējis).

Savukārt desmitā daļa (10 procenti) iedzīvotāju ir norādījuši, ka karš Ukrainā kopumā nav negatīvi ietekmējis viņu emocionālo stāvokli, bet 5 procenti iedzīvotāju nav varējuši sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Latvijas iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti salīdzinoši biežāk nekā iedzīvotāji ar pamatizglītību, strādnieki, bezdarbnieki ir uzsvēruši, ka karš Ukrainā ir negatīvi ietekmējis viņu emocionālo stāvokli. Jāuzsver, ka ģeopolitiskie notikumi – karš Ukrainā būtiski biežāk nekā vidēji negatīvi ir ietekmējis arī skolniekus un studentus.

Ģeopolitiskie notikumu negatīvo ietekmi uz savu emocionālo stāvokli caurmērā biežāk ir uzsvēruši arī iedzīvotāji, kuriem ir vidēji augsti ģimenes ienākumi (701 EUR –1000 eiro) uz vienu cilvēku mēnesī. Šīs grupas respondenti ir arī biežāk norādījuši, ka pēdējā mēneša laikā izjūt dažādus miega traucējumus.

"Kantar" pētījumu eksperte, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro: "Dati iezīmē tendenci, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāju garīgā veselība pašlaik piedzīvo pat vēl būtiskāku satricinājumu nekā Covid-19 pandēmijas dēļ. "Kantar" šī gada janvārī veiktā Covid-19 Barometra dati rāda, ka trešdaļas iedzīvotāju (34 procenti) vērtējumā pandēmija ir negatīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību un tas ir bijis augstākais rādītājs pēdējā pusotra gada laikā. Attiecībā uz karu Ukrainā absolūtā vairuma (85 procenti) Latvijas iedzīvotāju vērtējumā tas ir negatīvi ietekmējis viņu emocionālo stāvokli un pašsajūtu".

"Kantar" pētījumu veica divos viļņos no 2022. gada 1. līdz 3. martam un no 8. līdz 10. martam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.

Zemāk atradīsi vēl citus interesantus rakstus, kas palīdzēs uzlabot miega kvalitāti tev, zīdainim, pusaudzim vai draugam!

Mums katram ir sava mīļākā poza, kurā likties uz auss – viens pieradis iemigt uz muguras, cits iemīļojis gulēšanu uz vēdera, kamēr vēl kāda nakts paradumos dominē tā sauktā "embrija" poza. Skaidrs, ka šis aspekts ir gaumes jautājums, taču – kura poza dēvējama par vispiemērotākā naktsmieram? Kā norāda "Live Science", izvēlētā poza ir ne tikai viens no pamata balstiem miega kvalitātes nodrošināšanā, kas palīdz ķermenim atpūsties un atjaunoties pēc garas dienas, bet arī panākuma puzles gabaliņš ceļā uz dzīvi bez muguras sāpēm.

Lasīt vairāk

Ļoti labi zinām, ka paši vien esam vainīgi pie miegainības, kas visu dienu nomoka, ja naktī esam gulējuši vien piecas vai sešas stundas. Bet – ko darīt, ja naktī gulēts pietiekami, tomēr diena tiek pavadīta uz bezspēka un noguruma nots?

Lasīt vairāk

Bērniem un pusaudžiem ir maza dzīves pieredze, tādēļ tikt galā ar pandēmijas ieviestajām pārmaiņām un milzīgo informācijas apjomu ir grūti. Daudziem tas negatīvi ietekmē miega kvalitāti, kas nereti izgaismo citas nopietnas problēmas, piemēram, trauksmi un pat depresiju. Kas liecina par to, ka bērns cieš no miega traucējumiem un kā iespējams palīdzēt?

Lasīt vairāk

Mēs visi zinām tās reizes, kad stundām ilgi no galvas "nekrīt ārā" kāda melodija. Izrādās, tas var mūs ietekmēt ne tikai tad, kad esam nomodā. Zinātniskajā žurnālā "Psychological Science" publicētā pētījumā izklāstīts, ka reizēm "lipīgas" melodijas galvā var būt "iestrēgušas" arī tad, kad esam aizmiguši. Un tam var būt sekas.

Lasīt vairāk

Iespējams, kādam no jums ir kolēģis, kurš mēdz regulāri iemigt, piemēram, sapulces laikā. Kāds varbūt nosodoši teiks, ka pirms darba dienas nepieciešams izgulēties un krāt spēkus, nevis ballēties cauru nakti. Tomēr – vai tas ir patiesais iemesls? Varbūt šim kolēģim ir narkolepsija – slimība, kas pēc starptautiskiem pētījumiem skar vienu no katriem 2000 cilvēkiem. Tātad Latvijā ar narkolepsiju varētu sirgt ap 900 iedzīvotāju, taču lielākā daļa no viņiem to nezina, jo diagnosticēti tiek vien aptuveni 10%. Kas mediķiem un zinātniekiem patlaban ir zināms par šo reto saslimšanu un tās ārstēšanas iespējām, stāsta pediatre, miega slimību speciāliste Marta Celmiņa.

Lasīt vairāk

Bērnu slimnīcas speciālisti ar īpašu video aicina pievērst uzmanību hroniskai miegainībai. Mūsdienām raksturīgajā dzīves ritmā miegainība kļuvusi par bieži sastopamu problēmu, tādēļ nereti tiek uzskatīta par normālu vai parastu parādību. Visbiežākie miegainības cēloņi ir nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs, bet daļai cilvēku nepieciešamība pēc miega ir palielināta slimības dēļ.

Lasīt vairāk

Pandēmija un sievietes ar bērniem pirmsskolas vecumā. Kā viņas jūtas un ar kādām grūtības sastopas? Piedāvājam trīs dažādu valstu pētījumus par šo tēmu.

Lasīt vairāk

Sen zināms, ka labs miegs ir veselības ķīla. Taču jauni pētījumi par bērniem rāda vēl kādu interesantu faktu – regulāra miega aizdzīšana var veicināt bērna lieko svaru.

Lasīt vairāk

Jau pirms Covid-19 pandēmijas katrs trešais jeb 39 procenti jauniešu gulēja mazāk par vecumam atbilstošo veselīga miega normu, liecina "Epilepsijas un miega medicīnas centra" (Bērnu klīniskā universitātes slimnīca) un "Veselības centru apvienības" (VCA) sertificētas pediatres – miega speciālistes Martas Celmiņas veiktās aptaujas dati. Ārste novērojusi, ka pašlaik situācija ir krietni pasliktinājusies.

Lasīt vairāk

Kļūstot par vecākiem, mamma un tētis mēdz būt tik aizņemti ar to, lai nodrošinātu pašu labāko savam mazulītim, ka piemirst parūpēties par sevi. Visbiežāk no tā cieš miegs – tas kļūst saraustīts un nekvalitatīvs. Ievērojot dažus vienkāršus principus, vari nodrošināt sev to, ka naktī izgulēsies un nekas cits (neieskaitot pašu mazuli, protams) tam netraucēs.

Lasīt vairāk

Gandrīz trešdaļu savas dzīves mēs pavadām guļot, tādēļ miega kvalitātei ir būtiska loma labsajūtas un veselības nodrošināšanā. Tomēr, saskaņā ar globāliem pētījumiem, miega traucējumi ir izplatīta problēma, kas apdraud veselību un dzīves kvalitāti līdz pat 45 procentiem pasaules iedzīvotāju. Visvairāk no bezmiega cieš nervu sistēma, kuras vājums izpaužas kā nogurums, atmiņas pasliktināšanās, koncentrēšanās spēju zudums, kavētas kopējās reakcijas, apgrūtināta jaunu faktu iegaumēšana un darba spēju pazemināšanās. Kā līdz tam nenonākt?

Lasīt vairāk

Nevienam nav šaubu par to, cik liela nozīme ir saldam nakts miegam. Kā labsajūta, tā veselība ir saistīta ar šo ikdienišķo procesu, tāpēc ir būtiski darīt visu iespējamo, lai tas būtu pēc iespējas kvalitatīvāks un labāks. Bet ar ko sākt? Par to uzzini, lasot tālāk!

Lasīt vairāk

Cilvēki aptuveni trešdaļu dzīves pavada guļot. Vismaz tā tam vajadzētu būt. Tomēr ne visiem tas izdodas. Miega traucējumi ir problēma, par ko mūsdienās runā arvien biežāk. Tāpat pēdējos gados nereti runā arī par miega higiēnu, tomēr daudzi joprojām nesaprot, kas tā īsti ir un vai tā vispār vajadzīga. Kāpēc cilvēkam nepieciešams miegs, kas to traucē un kā to uzlabot ir jautājumi, ko raidījumā ""Viņa" skaidro" pārrunājām ar Rīgas Stradiņa universitātes Miega laboratorijas vadītāju Juri Svažu.

Lasīt vairāk

Ja darba nedēļas laikā bieži vien tiek runāts par miega deficītu, tad brīvdienās aktualizējas kardināli pretējs jautājums – pārmērīgi ilgs miegs. Neapšaubāmi, miegs ir vitāli nepieciešams pilnvērtīgai ķermeņa funkcionēšanai, taču vietā teiciens – kas par daudz, tas par skādi, un, gribot kā labāk, paši varam sev nodarīt pāri.

Lasīt vairāk