Batenberga kūka ir viens no britu konditorejas lepnumiem, kas konditorejās un pavārgrāmatās parādījusies jau no 19. gadsimta beigām. Ievērību tā izpelnījusies ne tikai ar to, ka šķērsgriezumā paveras četri (reizēm deviņi) divkrāsu kvadrātiņi, bet arī ar leģendu, kas apvij kūkas izcelsmi. Turpinot rakstu sēriju par dažādu ēdienu vēsturi, šoreiz piedāvājam iepazīties ar Batenberga kūku mazliet tuvāk.
Viena no visizplatītākajām teiksmām, kas apvij Batenberga (vecākajā angļu valodā dēvēta par Batenburga) kūku, ir karaliskas izcelsmes. Proti – nostāsti vēsta, ka šī kūka pirmo reizi dienasgaismu ieraudzījusi tieši uz Lielbritānijas karalienes Viktorijas mazmeitas princeses Viktorijas un Batenbergas Luisa kāzu svinībām tālajā 1884. gadā. Divkrāsainā mandeļu biskvīta, aprikožu džema un marcipāna kūka it kā simbolizējot divu valstu – Lielbritānijas un Vācijas – savienību. Marcipāns iekļauts kā vācu gardums, bet aprikožu džems un biskvīts – kā britiem piedienoša lieta. Taču ēdienu izcelsmi pētošie vēsturnieki norāda, ka šis kūkas izcelsmes stāsts vairāk ir no mutes mutē pārstāstīta leģenda.
Drukātajos materiālos Batenberga kūka pirmo reizi pieminēta gandrīz 15 gadus pēc svinīgā notikuma – 1898. gadā. Turklāt pirmo reizi drukātajā receptē kūka sastāvējusi nevis no četriem, bet gan deviņiem krāsainā biskvīta gabaliņiem. Vienu no pirmajām receptēm 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā aprakstījis tolaik slavenais konditors un pavārs Frederiks Vains, kurš bijis arī vairāku grāmatu un žurnāla "The British Baker" redaktors. Savā receptē viņš Batenburga kūku ilustrējis ar 9 šķērsgriezuma sekcijām, kurā četri biskvīta kvadrātiņi iekrāsoti rozā, bet pieci saglabāti zeltainā biskvīta krāsā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
