Bundža ar noslēpumu: 'Tasty' pēta, kāpēc tuncis var būt bīstams veselībai

Pasaules Veselības organizācija (PVO) dzīvsudrabu uzskata par vienu no desmit ķīmiskajām vielām vai ķīmisko vielu grupām, kas rada nopietnas sabiedrības veselības problēmas. Dzīvsudrabs ir dabā sastopams elements, kas atrodams gaisā, ūdenī un augsnē. Tā iedarbība – pat nelielā daudzumā – var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Ēdot zivis, kurās uzkrājies dzīvsudrabs, cilvēki galvenokārt ir pakļauti organiskā savienojuma metildzīvsudraba iedarbībai.

Kā dzīvsudrabs nonāk zivīs

Dzīvsudrabs nogulsnējas uz zemes virsmas un nonāk ūdenstilpēs, bet no turienes – ūdenstilpju iemītnieku – zivju un gliemeņu – organismā. Baktēriju ietekmē dzīvsudrabs var pārvērsties par organisko metildzīvsudrabu, ko uzskata par īpaši toksisku un veselībai bīstamu, skaidro PVO.

Zivīs 90% dzīvsudraba ir tieši metildzīvsudraba formā. Jaunākie pētījumi liecina, ka dzīvsudrabs vislielākajā koncentrācijā atrodams lielās plēsīgajās zivīs – haizivīs, zobenzivīs, tunzivīs –, jo tās dzīvo ilgāk un ēd mazās zivis, kuras savukārt dzīvsudrabu uzkrāj, barojoties ar planktonu.

Dzīvsudraba ietekme uz veselību

Metildzīvsudrabs (MeHg) 95% uzsūcas kuņģa un zarnu traktā. Tas piesaistās hemoglobīnam un eritrocītiem un tādējādi netraucēti var pārvarēt dažādas organisma barjeras, piemēram, placentu, asins–smadzeņu barjeru, kaitējot bērna veselībai vēl pirms piedzimšanas, aizkavējot tā garīgo attīstību. Cilvēka organismā metildzīvsudrabs uzkrājas smadzenēs, aknās. No organisma tas izdalās ar žulti, var izdalīties arī ar mātes pienu.

Cik bieži ēst tunci, lai nekaitētu veselībai

Kaut gan tuncis ir neticami barojošs un satur olbaltumvielas, Omega-3 taukskābes, kas ir labvēlīgas sirdij un smadzenēm, ir D vitamīna, fosfora un citu svarīgu elementu avots, to nevajadzētu lietot katru dienu. Problēma ir tā, ka tuncis, būdams zivju barības ķēdes augšgalā, ir viena no zivīm, kas visvairāk uzsūc okeāna piesārņojumu, tostarp arī dzīvsudrabu.