Kāpēc uz sālītiem gurķiem liek akmeni un citi akmens piedzīvojumi virtuvē

Akmeni kulinārijā cilvēce izmanto vismaz tik ilgi, kopš pazīst uguni, un tas ir daudz senāk par slaveno zupu no cirvja kāta. Arī mūsdienās akmeni izmanto daudzos smalkos restorānos. Ēdienam, kas cepts uz karstas akmens plātnes, ir pavisam cita garša, jo to var strauji uzcept ļoti augstā temperatūrā. Bieži ēdienu arī pasniedz uz sakarsētas akmens plātnes, lai tas ir karsts līdz pēdējam kumosam. Ir restorāni, kuri ēdienu servē uz gandrīz neapstrādāta akmens – dizainam un īpašas atmosfēras radīšanai. No akmens tiek izgatavotas arī piestas un citi trauki.

Arī mūsu senči zināja, kā akmeni likt lietā – Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā redzēti graudu maļamie akmeņi, piestas un – un, protams, slogi! Bet akmens slogi daudziem nav nekāda seno laiku lietiņa vai bērnības atmiņas pie omītes laukos. Akmeņus virtuvēs, pieliekamajos un pagrabos daudzi izmanto joprojām.

Es pati akmeni ņemu palīgā gan cūku pupas vārot, gan gurķus sālot, gan kāpostus skābējot. Noder gan tad, kad vārot kaut kas viegls ceļas uz augšu un kāpj pāri katla malām (piemēram, cūku pupas, plaušas un citi viegli produkti), gan tad, kad marinējot un skābējot kārtīgi jāsapresē, lai gardums un kraukšķīgums neizlaižas pats savā sulā un nekļūst ļengans. Galu galā, kas gan vēl smagākas par akmeni varētu būt pie rokas? Ja nu kāda svaru bumba vai hantele. Hanteles man nav, bet man ir akmens, kas par maniem piedzīvojumiem virtuvē daudz ko varētu pastāstīt.

Akmeņi mūsu virtuvēs piesūkušies ne tikai ar gurķu sālījumu, sēņu marinādi, cūku pupu tvaikiem, cūkas galvas tauko zupu, skābējamo kāpostu saldskābo sulu, kas kā okeāns ar paisumu un bēgumu kāpj un atkal noplok. Akmeņi mūsu virtuvēs piesūkušies ar pašu dzīvi.

Neliels ieskats manu draugu un paziņu akmeņu kolekcijā. Skaista un darbīga kolekcija. Tā jau ir – neviens akmens bez darba nekad nav palicis, tikai kāds nu kuram tas darbs. Un labāk, lai akmens uz gurķiem, nekā uz sirds!

Uzziņai:
Golvys sīrs jeb galvas siers ir latgaliešu ēdiens. To gatavo no vārītas cūku galvas, ko sagriež nelielos gabalos, saliek traukā un uzliek akmens slogu. Pasniedz, sagrieztu šķēlēs.