Mīts: brūnais cukurs veselīgāks par balto. Kā ir patiesībā?

Cukurs cilvēkam ir vajadzīgs, jo piedalās šūnu vielmaiņā, bet statistika liecina, ka uzņemam trīsreiz vairāk cukura, nekā nepieciešams. Tas ļoti nelabvēlīgi ietekmē veselību – paaugstina asinsspiedienu, holesterīna līmeni asinīs, veicina aptaukošanos un diabēta attīstību.

Pastāv uzskats, ka baltais cukurs ir veselībai kaitīgs, bet pārējie saldinātāji – brūnais cukurs, augļu cukurs jeb fruktoze, medus, agaves vai kļavu sīrups – ir daudz veselīgāki. Minētie produkti pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgi – tie visi ir ogļhidrāti. Vienīgā nianse: baltajam cukuram uzturvērtība ir nulle, savukārt citiem saldinātājiem neliela daļa no sastāva var būt minerālvielas, vitamīni un bioloģiski aktīvas vielas.

Nevienu no šiem saldinātājiem nevar nosaukt par veselīgu, ja tos lieto vairāk par ieteicamo normu, kas vidēji ir 20-25 grami dienā. Pasaules Veselības organizācija iesaka cukuru uzņemt ne vairāk par 5% no dienā nepieciešamās enerģijas – tas ir apmēram 25 grami dienā. Jāatceras, ka šajā daudzumā ietilpst arī cukurs, ko lietojam kafijas vai tējas saldināšanai, ēdiena pagatavošanai, kā arī cukurs, kuru uzņemam kopā ar gatavajiem pārtikas produktiem.

Salīdzinājumam: viens parastas kūkas gabaliņš satur apmēram 60 gramus cukura, 150 mililitru (ml) saldinātais jogurts –15 gramus cukura, 120 ml saldējums – vairāk nekā 24 gramus cukura, 200 ml saldināts dzēriens – 40 gramus cukura.

Nerafinēto cukuru (tumši brūno) ieteicams izmantot kulinārijā baltā cukura vietā, jo bagātīgās garšas buķetes dēļ to var lietot mazāk, nekā norādīts receptē.