Saldētava nav paredzēta tikai pērnās ražas, gaļas vai saldējumu uzglabāšanai. Tajā ar izciliem panākumiem var uzglabāt kā smalkmaizītes tā zupu, tādējādi izglābjot ne vienu vien maltīti.
Atzīšos, ka arī es ilgi, jo ilgi uzskatīju, ka saldētavas plauktos jāguļ ledum, pērnajām ogām, no laukiem atsūtītai gaļai, pelmeņiem un saldējumam, bet, kad reiz nopirku saldētus kruasānus un brokastis izvērtās vienkārši karaliskas (nemaz nerunājot par ietaupīto naudu), sāku aizdomāties un pievērst uzmanību produktiem, kas atrodas veikalu saldētavās: bagetes, vareņiki, buljons, pankūkas, smalkmaizītes. Kāpēc gan man nesasaldēt neapēstās kanēļmaizītes un neizglābt kādas steidzīgas brokastis? Kāpēc nesasaldēt buljonu, lai būtu laba bāze zupai un tās pagatavošana neaizņemtu laiku.
Mana lielā visu sasaldēšanas apetīte parādījās līdz ar bērnu piedzimšanu – ledus saldējamos trauciņos kleksēju iekšā brokoļu biezeni un teļa gaļas pastēti. Reiz, kad ar lielu rezervi uzvārīju zupu, ko ģimenei apnika ēst, salēju to burciņās un tā izglābu dienu, kad man sākās migrēna.