Brilē krēma vectētiņš flāns. Tikpat gards, bet vieglāk pagatavojams

Ja tev garšo brilē krēms, bet biedē karamelizētās garoziņas apdedzināšana un vispār uztrauc olu krēma gatavošana un cepšana ūdens peldē, vajag pamēģināt pagatavot flānu, vienu no senākajiem olu krēma desertiem Eiropā, ja var ticēt vēstures liecībām.

Ja jāpiešķir pilsonība šim olu krēma desertam, tad itālieši var līksmot, jo flāns ir romietis! Vārds flāns cēlies no vārda "flado", kas, savukārt, nozīmē plānu kūku un olu krēmu. Starp citu, deserta pirmsākumi bija sāļi, flāns drīzāk bija tāda makten sātīga omlete ar dažādām piedevām. Vēsture klusē, kurš pirmais izdomāja tur pielikt medu, bet, lai viņam pateicība un slava!

Flāns ir pierakstīts arī romieša, gardēža un pavāra, Apicija apcerējumā par kulināriju. Šo grāmatu droši var uzskatīt arī par senāko līdz mūsdienām saglabājušos pavārgrāmatu. Un flāns tur ir!

Barbari, kas iebruka Romā, to izpostot, flānu un tā recepti atzina par labu laupījumu. Tas turpināja savu dzīvi, ceļojot un iegūstot dažādas modifikācijas visā Eiropā un vēlāk jau arī Meksikā.
Jāteic, ka tas par, ko mūsdienās satraucas daļa desertu baudītāju ("ak vai, cik trekns! Pēc šāda deserta man vismaz 20 000 soļu būs jānoiet") absolūti neskāra flāna ēdājus pirms vairākiem gadsimtiem. Tieši pretēji – jo treknāks, jo labāks! Dievu ēdiens! Dod spēku, dod labsajūtu un uzlabo potenci!

Reizē ar Amerikas atklāšanu, flāns aizceļoja arī pāri okeānam, tur tas ir iecienīts tieši Dienvidamerikā (Meksika, Argentīna) un kotējas kā brokastu ēdiens tandēmā ar stipru un melnu kafiju.

Meksikāņi ir vairāk nekā pārliecināti, ka tieši viņu flāns ir visgardākais. Flānā netiek žēlota visaugstvērtīgākā vaniļa un karamele.

Vai patiesi meksikāņu flāns ir visgardākais? Neņemos spriest, taču par labu viņiem liecina tas, ka tieši Meksikā tika radīta speciāla panna – "bain marie" – tieši flāna gatavošanai! Cepuri nost – lūk, tā ir patiesa desertu kaislība! Vai latvieši ir radījuši speciālu bļodu uzpūteņa kulšanai? Vai katlu tikai maizes zupai? Dārgie gardēži – te ir potenciāls! Kurš pirmais?

Savukārt francūži, kuri lepojas ar savu brilē krēmu, dievina un gatavo arī flānu, nosaucot to par "creme caramel", savukārt portugāļi un briti flānu salējuši mīklas trauciņos. Portugālē flāna mazmeita ir krēmīgā kūciņa "Pasteis de nata".

Flāns ir ceļotājs. Tas nokļuvis arī līdz Kubai, kur to sauc "cuba flan", bagātināts ar kanēli un putukrējumu. Šis senais deserts labi iedzīvojies arī Āzijas valstīs un spēj pielāgoties dažādiem izaicinājumiem – te tas kļūst par kafijas krēmu, te ļaujas gatavoties ar kondensēto pienu.

Lai kādus ceļus šis deserts nestaigātu, pašā pamatā flāns ir saldā krējuma, cukura un olu apvienojums, kas kopā saputots lejams karstumizturīgos trauciņos, kur jau to sagaida pagatavota karamele. Tālāk trauciņi satupināti uz pannas ūdens peldē un tad atliek tikai gaidīt, kad tas 150 grādu temperatūrā apmēram pusotras līdz divu stundu laikā veiks maģisko sarecēšanu un pārvērtīsies debešķīgā desertā! Nekādā ziņā nevajag flānu gatavot augstākā temperatūrā, protams, ja vien nevēlies saldu omleti, tad cita lieta, tad droši palielini grādus! Pēc izņemšanas no krāsns flānu atdzesē un tad seko svarīgākā un sarežģītākā daļa – deserta apgāšana un izgāšana uz šķīvja. Tas līdzinās Lieldienu olas attīšanai vai "tarte tatin" izgāšanai, jo vienmēr pastāv kāds riska procents, ka karamele vai krēms nav uzvedušies kā nākas. Ja kritusi pilnā loze, tad karamele glīti izlīst pār sarecējušo olu krēmu!

Flānu var gatavot gan pa porcijām, gan kā kūku, to var liet mīklas groziņos un no karstumizturīgajiem trauciņiem nemaz ārā negāzt! Flāns neiebilst pret draudzību ar kādu stiprinātu dzērienu, šokolādi un augļiem! Viņš ir kā vectēvs, kas daudz pieredzējis, tāds kas zina savu vērtību un apzinās, ka piedevas to tikai uzlabos!