Lai gan esmu sasniegusi jau 70+ gadu slieksni (iet jau uz otru pusi), kas liek noprast, ka esmu diezgan paveca, patiesībā katra jaunā diena man sniedz gluži vai jaunu jaunības eliksīru. Tā patiesi ir! Arī tituls man ir zīmīgs – esmu nodēvēta par moderno omi, kura labprātāk nevis pati gatavo, bet laiku pavada kafejnīciņās vai restorānos. Nu, protams, tas nesanāk visai bieži un pie katliem arī mēdzu stāvēt, bet manī ir uzskats, ka pensijas laiks ir jābauda – gan ar acīm, ausīm (man ļoti patīk apmeklēt dažādus brīvdabas koncertus), gan muti (izbaudot jaunas garšas). Piemēram, pagājušajā nedēļā ierastā aperola vietā izmēģināju "Porn star Martini"! Nu ellīgi labs – izcilas putiņas, saldi skābena garša! Mmmm!
Vaicāsiet – bet, ja jau viss tik labi un garšīgi, kāpēc vispār rakstu šo vēstuli? Lai palielītos? Nu ne taču! Līdzās visam foršajam, nu tam, ka gribu ar visu duku būt iekšā modernajā, jo negribas taču tik ātri novecot, man blakus ir īsts vecmodīgs, senlaicīgs, dažkārt bezgala īgns vīrs (tieši tāds, kādu dažkārt attēlo Holivudas filmās). Ar padomju laika uzskatiem: sievietes vieta ir virtuvē un katrās vakariņās ir jābūt ēdienu kalniem. Vislabāk, ja ir gan zupiņa, gan otrais un, protams, ka arī kāds saldais! Jau vairākus gadus mēģinu apiet šo "sistēmu", tiesa, visi trīs ēdieni reiz patiesi arī bija! Bet attaisnojos ar to, ka tad gan mūsmājās bija četras galviņas – mēs abi un divi bērni, bet šobaltdien gatavot šādas vakariņas diviem ir izšķērdīgi, neekonomiski, turklāt nāk par sliktu zemeslodei, jo nākas kaut ko neapēst un tas nonāk atkritumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
