Apcepti tik maigi un saldi, bet griežot tik sīvi, ka asaras līst aumaļām. Sīpoli liks raudāt pat bezjūtīgākajam pavāram, vien izņēmuma gadījumos tie kādu atstās bez asarām acīs. Šis fenomens cilvēku prātus ir nodarbinājis gadsimtiem ilgi, arī Marks Kurlanskis savā jaunajā grāmatā pievēršas sīpola jautājuma šķetināšanai un apskata trikus, kas noderēs, nākamo reizi ņemot rokā šo viltīgo dārzeni un nazi.
Lai iegūtu karamelizētus un mutē kūstošus sīpolus, vajag iziet cauri septiņiem elles lokiem. Griežot sīpolus, tie izdala toksiskus sēra savienojumus, kuru molekulas, nonākot acs šķīdumā, pārvēršas sērskābē, izraisot asaras. Aiz mūsu asarām slēpjas ļoti vienkāršs bioloģisks process un absolūti nekas maģisks – sēra savienojumi kairina radzenes nervu galus, kuri savukārt signālus par sāpēm sūta uz smadzenēm. Un ko mēs darām, kad sāp – jā, raudam. Jo īpaši, ja sāpes izraisa kairinājums acī, kur atrodas asaru dziedzeri.
Šīs īpatnības dēļ sīpolus bieži sauc par "sēra spļāvējiem", no kuriem dzīvnieki dabā turas pa gabalu. Cilvēkus gan tas nav atturējis no sīpolu kultivēšanas un izmantošanas pārtikā. Ko tik neizdarīsi gardas sīpolu mērces dēļ!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
