Kopš bērnības mums tiek mācīts, ka par garšu atbild tikai un vienīgi garšas kārpiņas. Tomēr tas nav tik vienkārši – garšu ietekmē arī smarža un tekstūra. Pārtikas produkti sastāv no dažādiem savienojumiem, tostarp barības vielām (olbaltumvielām, ogļhidrātiem un taukiem), kā arī aromātiem, kurus spēj atpazīt un noteikt īpaši sensori mutē un degunā. Tāpēc mūsu ēdiena izvēli ietekmē atbilstoša garšas, smaržas, tekstūras un krāsas kombinācija.
Tāpat ēdiena izvēli ietekmē arī vide un ģenētika. Arī vecums ietekmē ēdiena izvēli. Piemēram, ir atklāts, ka bērni dod priekšroku saldiem ēdieniem un kategoriski atsakās no rūgtas garšas. Savukārt pieaugot, vairojas arī cilvēku patika pret rūgtiem ēdieniem.
Daba pret audzināšanu
Gan ģenētikai, gan videi ir izšķiroša nozīme pārtikas produktu izvēlē. Jau kopš bērnības mēs apgūstam ēdiena kultūru, ko veido ģimene, apkārtējā sabiedrība un tradīcijas. Savas sākotnējās kulinārās preferences mēs neiemācāmies no grāmatām, bet gan caur personīgo pieredzi, ēdot vecāku pagatavotus ēdienus.
Pētījumos ir atklāts, ka bērnībā ēdiena izvēli galvenokārt ietekmē ģimene, kas ir pašsaprotami, jo bērni visbiežāk ēd mājās gatavotus ēdienus. Vēlāk kulināro gaumi sāk ietekmēt arī apkārtējā vide. Piemēram, kafija ir spilgts piemērs, kā laika gaitā cilvēks maina gaumi un pierod pie rūgtiem produktiem, pret kuriem bērnībā izjuta nepatiku. Šeit nozīmīga loma ir sociālajam kontekstam – lielākajā daļā pasaules nav pieņemts, ka bērni uzturā lieto kafiju, savukārt pieaugušā vecumā tā kļūst teju par fizioloģisku nepieciešamību, kas palīdz izturēt garās darba dienas. Tāpēc ātri vien pierodam un pat iemīlam šo rūgto dzērienu, kas sola mundrumu.
Citādi ir ar produktiem, kas nenodrošina eiforiju vai uzmundrinājumu. Kā, piemēram, iemīlēt veselīgos sparģeļus vai Briseles kāpostus, ja vairāk gribās piena šokolādi, nevis zaļās salātu lapas?
"Science Alert" raksta, ka ir vairākas metodes, kā mainīt savas garšas preferences un izbaudīt tos ēdienus, pret kuriem iepriekš bija nepatika:
- Ēst, pat ja negaršo. Ir vajadzīgas 10–15 izmēģinājuma reizes un pavisam nelielas porcijas, lai izstrādātos patika pret kādu produktu vai ēdienu. Taču nebūtu arī jāpārspīlē. Ja ēdiens ilgstoši izraisa nepatiku, tad lai tā arī paliek. Jāņem arī vērā, ka visvieglāk pie ēdiena ir pierast bērnībā, kad vēl nav izveidojusies noteikta gaume.
- Maskējiet rūgto garšu ar pārtikas produktiem, kas satur sāli vai cukuru. Piemēram, rūgto rukolu var kombinēt ar saldu mērci.
- Piešķiriet mazāk iecienītam ēdienam pozitīvu kontekstu. Piemēram, ēdiet to kopā ar draugiem vai īpašos dzīves mirkļos. Savukārt, ja nepatīk kāds konkrēts produkts, tad to var pievienot savos mīļākajos ēdienos.
- Izsalkuma stāvoklī viss kļūst garšīgs, tāpēc tā ir laba iespēja, kā sevi pieradināt pie neierastām garšām.
- Regulāri atgādiniet sev, kādēļ vēlaties iemīlēt konkrēto produktu vai ēdienu. Īpaši, ja tas ir nepieciešams, lai uzlabotu veselības stāvokli vai saistīts ar pārcelšanos uz citu valsti.
Jo daudzveidīgāka ir ēdienkarte, jo vieglāk ir pierast pie jauniem produktiem un ēdieniem. Turklāt daudzveidīgs uzturs ir ļoti svarīgs mūsu veselībai. Vienveidīgs ēdiens var novest pie vitamīnu un minerālvielu deficīta, jo īpaši, ja izvairās no konkrētām produktu grupām, piemēram, dārzeņiem. Turpretī, ēdot tikai miltu izstrādājumus, palielinās aptaukošanās risks. Tādēļ nav jāsteidz rukolu vai papriku norakstīt pēc pirmās degustācijas reizes. Varbūt vienkārši pagatavošanas tehnika un vakariņu kompānija nebija īstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
