Vārītus vai tvaicētus pelēkos zirņus var nopirkt jau gatavus veikalā, taču krietni izdevīgāk būs gatavot tos pašiem, turklāt tieši tik mīkstus, kādus paredzēts izmantot receptē. Zirņu pikām vajadzēs mīkstākus, bet, ja plānots tos pasniegt ar krēmīgu mērci, nedaudz cietākus un irdenākus.
Ja kartupeļus vienkārši nomizo, liek katliņā ar aukstu ūdeni un vāra, līdz gatavi, zirņi tomēr prasīs nedaudz vairāk laika un arī zināšanu. Vispirms zirņus pirms mērcēšanas vajag pārlasīt, jo bojātos, ieplaisājušos zirņus un citus gružus, kas pa starpai iemaldījušies iepakojumā, vārīt nevajadzētu. Pārlasītos zirņus noskalo aukstā ūdenī, vislabāk caurdurī, bet tā pamatīgi, lai katrs zirnītis būtu rūpīgi apskalots. Tad saber bļodā, pārlej ar aukstu ūdeni un atstāj uz nakti samirkt. Ņem vērā, ka ūdenī zirņi uzbriedīs, tāpēc traukam jābūt lielākam un ūdenim ne līdz malām ielietam.
Nākamajā dienā no zirņiem nolej ūdeni, kārtīgi noskalo tos vēlreiz un visbeidzot liek katliņā ar tīru ūdeni, un vāra uz lēnas uguns aptuveni 1,5–2 stundas.
Kas svarīgi – sāli pievieno vien pašās beigās, jo sāls zirņu mizu padara cietāku, un tie vārīsies krietni ilgāk.
Ja ūdenī novārīti zirņi šķiet pliekani un bezgaršīgi, daļu ūdens aizstāj ar buljonu, un tie garšos pavisam citādi! Tāpat neaizmirsti par garšvielām – dažas šķipsnas kaltētu garšaugu, piemēram, timiāna, rozmarīna, salvijas vai kā cita, piešķirs pavisam jaunas garšas nianses ierastajiem pelēkajiem zirņiem.
Starp citu, gudrība, ko vērts aizņemties no ''Tasty'' pieredzes – pievienojot kādu garšaugu, nepūtīsies vēders un zirņi organismā pārstrādāsies krietni ātrāk. Tik tiešām – garšaugi līdz labāk par glāzi kefīra, tāpēc tos pievieno gan vārot, gan pēc tam mērcē.