Protams, eksotiskie augļi vairāk piestāv ziemai, jo tad nav dabūjami tādi gardumi, kā zemenes, mellenes, āboli un bumbieri. Taču tos veiksmīgi var sapārot ar vietējo dārzu labumiem, radot tādus kulinārijas šedevrus, kā biezpiena tortes, mājās gatavotus saldējumus, augļu salātus, sorbetus, un citus desertus. Vasaras sezonā, kad tirgi un veikali zeļ arī ar ievesto produktu klāstu, meklē mīkstākos un smaržīgākos tropu augļus. Atrast var!
Mango
Šo saldo augļu dzimtene ir Dienvidāzija, tāpēc nav brīnums, ka to lielākā eksportētājvalsts ir Indija. Mango augļi aug ļoti augstos kokos, kuri sasniedz pat 40 metru garumu. Pastāv 400 dažādas mango šķirnes, no kurām lielākā daļa augļus nogatavina vasarā, taču ir arī tādi koki, kuri ražu sniedz divreiz gadā.
Gatava mango miza ir zaļa, sarkana vai viegli rozā. Auglim ir salda smarža un saspiežot tas ir mīksts. Garšas ziņā tas līdzinās persiku un melones krustojumam. Augļos ir daudz C vitamīna, bet tajā pašā laikā arī cukura. Mango vidū ir liels kauliņš, tāpēc, lai to skaisti sagrieztu, vispirms nogriež tā vienu, un tad otru pusi gar vidu. No saldā augļa sanāks fantastiski smūtiji, saldskābās mērces pie gaļas, kā arī gardas siera kūkas.
Marakuja
Marakujas ir plūmju izmēra auglis, kas nobriest pie pasifloras skaistajiem ziediem. Tā miza ir ļoti stingra, brūnā krāsā, ar violetu nokrāsu. Kad auglis nogatavojas, tā miza viegli sačokurojas. Marakujas ēdamā daļa – mīkstums, ir spilgti dzeltens, un tajā ir saldeni skābas sēklas, kuras arī var lietot uzturā. Marakujas krūmi aug Brazīlijā, Paragvajā un Argentīnā, bet gadu gaitā tie aizceļojuši arī uz citām valstīm.
Marakujas garša ir izteikta, tai ir viegla laima, muskatrieksta un jasmīnu smarža. Lai piekļūtu mīkstumam, augli pārgriež uz pusēm un izgrebj ar karotītēm – to pasniedz svaigu, kā piedevu saldējumam vai pavlovām. Bet, gatavojot desertus, marakuju pievieno sorbetiem, kūku krēmiem un biezpienam.
Papaija
Par papaijas dzimteni uzskata Ziemeļamerikas dienvidus un Dienvidamerikas ziemeļus, jo tās izcelsmes valsts ir Meksika. Tomēr gadu gaitā par lielākajiem augļu audzētājiem pasaulē ir kļuvusi Indija un Brazīlija. Papaijas aug 5-10 metrus augstos kokos, un vislabākie augļi būs tie, kas izauguši no sievišķajiem koka ziediem, jo šie koki ražo vien pa vienai vai divām papaijām, tādējādi nodrošinot vairāk vērtīgo barības vielu augļos.
Papaijas augļi zem biezās, dzeltenās mizas slēpj mīkstu, oranži rozā augli, kas garšo pēc ārkārtīgi aromātiskas aprikozes. Augļos ir ļoti daudz C vitamīna un A vitamīna, kā arī tas palīdz tiem, kuriem ir grūtības ar gremošanas sistēmu. Papaijas var izmantot, lai padarītu gaļu mīkstāku, tā kā sablendētu augli droši var pievienot marinādēm.
Granātāboli
Granātāboli ir tie augļi, kas plaši tiek audzēti Indijā un Vidusjūras reģionā. Tie aug kokos, kas var izaugt līdz pat astoņu metru garumam. Sarkanbrūnie augļi ābolus atgādina tikai no ārpuses – zem mizas slēpjas vairāk par tūkstoti saldi skābu sēkliņu, kas mirdz rubīna krāsā. Ar granātābolu nekad nevar zināt, kura gardā sēkliņa trāpīsies salda, bet kura – skāba.
No granātāboliem gatavo saldu sulu, kas ir bagāta ar C, K un B grupas vitamīniem. Austrumu kulinārijā granātābola sēkliņas bieži vien izmanto salātos ar kuskusu un citiem augļiem. Tie ir lieliski kokteiļu komponenti, tāpēc tos noteikti ir vērts pievienot arī ūdens un vīna dzērieniem. Vēl granātābolus pievieno lapu salātiem, kā arī garnē ar tiem desertus.
Ananasi
Ananasi ir vieni no visplašāk izmantotajiem tropiskajiem augļiem pasaulē, un to patēriņš ik gadu pārsniedz vairākus tūkstošus kilotonnu. Ananasi izaug no paliela auga zieda, kurš gatavojoties ir spilgti sarkans. Augļos ir ļoti daudz C vitamīna un mangāna, un tam ir maz kaloriju.
Ananasus izmanto gan pamatēdienos, gan desertos. To sula ir viens no populārākajiem dzērieniem, kuru bauda vienu pašu, vai kokteiļos. Ar ananasa gabaliņiem dekorē kūkas, tos pievieno augļu salātiem. Tie garšo lieliski gaļas ēdienos, un bieži vien tos arī grilē. Bet itāļu virtuves viens no slavenākajiem ēdieniem – pica – dažiem nebūtu iedomājama bez ananasu garnējuma.