Virtuves pamati: Šķeltas, zaļas un pat melnas – dažādie lēcu veidi

Augs, no kura iegūst lēcas, ir viengadīgs un izstiepjas aptuveni 40 centimetru augstumā. Lielākās lēcu audzētājvalstis pasaulē ir Kanāda, Indija un Turcija, kā norādīts ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas mājaslapā. Kvalitatīvas lēcas visas ir aptuveni vienāda izmēra un krāsas. Tām ir vairāki desmiti šķirņu, bet galvenokārt tās apzīmē pēc dažādajām krāsām. Tāpēc šoreiz iepazīstināsim ar sešiem lēcu veidiem, kurus iekļaut ikdienas ēdienkartē.

Sarkanās lēcas patiesībā nemaz nav sarkanas, bet gan oranžas, un to toņi variē no spilgti oranža līdz zeltaini dzeltenam, atkarībā no šķirnes un izcelsmes vietas. Tās pārsvarā iespējams iegādāties šķeltas, taču, kā norāda "Veg-world", tā kā tās ir stipri atšķirīgas no pārējiem lēcu veidiem, sarkanajām lēcām ir krietni īsāks gatavošanas laiks un tās izvārot līdzināsies biezenim. Sarkanās lēcas būs gatavas mazāk nekā desmit minūtēs.

Kulinārijā tās ieteicams izmantot putrās, kā arī biezzupās un krēmzupās. Sautējumos tās var izšķīst, turklāt tās nebūs tik irdenas kā, piemēram, zaļās vai brūnās lēcas. Bet, ja dārzeņu sautējumu gribas izteikti biezu vai krēmīgu, tad sarkanās lēcas būs īstā izvēle.

Dzeltenās lēcas ir ļoti līdzīgas sarkanajām. Galvenā atšķirība ir vien tā, ka tām ir cita krāsa un gatavošanas laiks. Tāpat kā sarkanās, dzeltenās lēcas kulinārijā tiek izmantotas šķeltas, bez miziņām. Līdz ar to tās ir pateicīgas vārīšanai, jo būs gatavas mazāk nekā pusstundā.

Arī dzeltenās lēcas izmanto biezeņu, biezputru, zupu, sautējumu un pat plācenīšu pagatavošanai. Sevišķi iecienītas dzeltenās lēcas ir indiešu virtuvē, kur tās tiek izmantotas, lai pagatavotu dāla (dahl) maltīti – sautējumu indiešu gaumē. Dzeltenās lēcas vāra aptuveni 20 līdz 25 minūtes.

Zaļajām lēcām ir stingra forma, tās ir izteikti apaļas un viegli zaļganas. Pārsvarā tās izmanto franču kulinārijā, gatavojot dažādus sautējumus un salātus. Garšas ziņā zaļās lēcas ir piparainas, reizēm atgādinot pat riekstus.

Lai pagatavotu zaļās lēcas, būs nepieciešama pacietība – tās jāvāra vismaz 45 minūtes, jo ir krietni vien cietākas, kā dzeltenās vai sarkanās. Taču pēc pagatavošanas tās saglabās savu tekstūru un irdenumu. Lieliski zaļās lēcas garšos, ja tās sajauks ar svaigiem garšaugiem, eļļu un citronu sulu vai etiķi.

Vienas no izplatītākajām un pazīstamākajām lēcām ir brūnās. Tās izmēra ziņā ir lielākas par citiem lēcu veidiem un būs piemērotas sautējumiem, kā arī kā piedeva pamatēdienos ar gaļu. Gatavošanas procesā ir svarīgi brūnās lēcas nepārvārīt, lai tās neizšķīstu un nebūtu pārāk mīkstas – tām ir jābūt stingrām.

Brūnās lēcas parasti vāra 20 līdz 30 minūtes. Lieliski garšos dārzeņu sautējumos, piešķirot maltītei patīkami irdenu tekstūru un biezumu, kā arī pie reizes aizvietos gaļu, jo brūnajās lēcās ir daudz proteīnu. Brūno lēcu krāsa variē no gaišas līdz pat ļoti tumšai, un veikalos iespējams nopirkt spāņu, vācu un indiešu brūnās lēcas.

Mazas, zaļas un audzētas konkrētā reģionā – tādas ir franču Du Puy lēcas. Kas tās padara īpašas? Franču lēcas nepieciešams ilgāk pagatavot un tās labāk saglabā savu apaļo formu pēc izvārīšanas, norāda "Chowhound". Arī to garša ir īpaša – franču lēcām ir nedaudz zemaina piegarša.

Izskata ziņā tās atšķiras no parastajām zaļajām lēcām – tās ir krietni vien mazākas un nereti tiek pārdotas neizlobītas no miziņām. Mazās, zaļās lēcas būs jāvāra aptuveni 40–45 minūtes. Tās lieliski iederēsies salātos un lēcu zupās.

Pavisam melnas un eksotiskas ir Belugas lēcas. Tās izskata ziņā atgādina tāda paša nosaukuma kaviāru, jo pagatavotas ir izteikti spīdīgas. Izmēra ziņā tās ir krietni mazākas par citām iepriekšminētajām lēcām, turklāt tām ir graudam līdzīga forma, jo tās nav tik izteikti apaļas.

Belugas lēcas jāvāra aptuveni 30 līdz 40 minūtes, un pēc vārīšanas tās saglabās savu stingro formu. Tās var ēst gan siltas, gan atdzesētas, tāpēc būs lielisks pamats dažādiem salātiem, kuriem pievienoti gan dārzeņi, gan citas sastāvdaļas. Melnās lēcas lieliski garšos kopā arī ar zivīm un vistas gaļu.