No itāļu valodas "panna cotta" tulkojams kā "gatavots krēms". Tiek lēsts, ka vienkāršajai krējuma želejai līdzīgi deserti dažādu pasaules virtuvēs atrodami jau vairākus gadsimtus, pati "panna cotta" recepte itāļu virtuvē sastopama vien kopš 20. gadsimta sākuma, bet itāļu pavārgrāmatās neparādās līdz pat 20. gadsimta 60. gadiem, norāda Kamilla Solsburija savā grāmatā "Panna Cotta: Italy's Elegant Custard Made Easy". 2000. gadu sākumā "panna cotta" tika atzīta par Pjemontas reģiona Itālijā vienu no tradicionālajiem ēdieniem.
Ar ko saldais ēdiens izpelnījies savu popularitāti? Visticamāk, ka vienkāršību, jo tas gatavots, uzsildot saldo krējumu, pienu un cukuru, un masai pēc tam pievienots uzbriedināts un izkausēts želatīns, kas ir arī tā stingrības galvenais noslēpums. Samērā līdzīgs šim desertam ir arī no franču virtuves nākušais krēms brulē, tikai tā pagatavošana ir krietni vien sarežģītāka, jo tam pievienoti olu dzeltenumi, bet želatīna sastāvā nav.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
