Kraukšķīgas kārtu kārtas un zīdains krēms: knifi dievīgai Napoleona kūkai

Tieši tāpēc, ka redzētas un ēstas visdažādākās Napoleona kūkas, var rasties jautājums – kāda tad ir klasiskā recepte un kā tā pagatavojama? Obligāts priekšnosacījums ir kārtainās mīklas plāksnes, turklāt ļoti plānas un daudz. Tieši daudzās kārtu kārtas sarežģī kūkas pagatavošanu, jo katra jācep atsevišķi, un tas arī ir lielākais laika zaglis kūkas cepšanā. Vēl ne mazāk svarīga sastāvdaļa ir vārītais krēms, kas katru kraukšķīgo kārtiņu papildina ar zīdainu pieskārienu.

Daudzās kūkas kārtas varētu mulsināt un mudināt ķerties pie darba, tomēr viss, kas jāpagatavo, ir mīkla un krēms. Viss pārējais jau ir darbs pie kārtu cepšanas, salikšanas un krēma smērēšanas, taču arī tas nav nemaz tik sarežģīti, vairāk laikietilpīgi.

Kūka viennozīmīgi vislabāk garšos iepriekšējā dienā vai pat tad, ja būs divas dienas iepriekš cepta. Kārtainās mīklas kārtas ir gana sausas, un ir jāpaiet laikam, līdz krēms savelkas un kūkas gabaliņi būtu viegli sagriežami.

Vienkāršotā versijā var iegādāties jau gatavas kārtainās bezrauga mīklas plāksnes, sacept tās un gatavot kūku šādā veidā, taču krietni gardāk sanāks no pašu gatavotas mīklas.

Kūkā pamatsastāvdaļas ir divas – kārtainā mīkla un vārītais krēms, un nevajadzētu žēlot nedz vienu, nedz otru. Ja jau reiz gatavo kūku, tad neskopojies ar trekno krēmu, jo tieši tas padarīs katru kūkas gabaliņu izcilu.

Pāri palikušo mīklu, no kuras vairs nesanāk izmēram nepieciešamā kārta, izcep kaut vai mazāku un pēc tam to izmanto drupaču iegūšanai, ar kurām pēcāk garnēt kūkas malas un virskārtu.

Izmanto kvalitatīvas sastāvdaļas – lauku olas, treknu sviestu (nevis tauku maisījums), augstākās kvalitātes kviešu miltus, dabīgo vaniļu krēmam utt.

Receptes Napoleonam ir dažādas un katrā nepieciešamās sastāvdaļas var nedaudz atšķirties, taču mīklas pagatavošanā neiztrūkstoši būs kviešu milti, sviests vai margarīns, ūdens, olas un etiķis. Vairumu varētu izbrīnīt etiķa nepieciešamība, bet tieši tas vajadzīgs, lai mīklas kārtām piešķirtu patīkamo kraukšķīgumu, tāpēc nevajadzētu izvairīties no tā pievienošanas. Šeit derēs dažādi etiķi – parastais galda, ābolu, vīna vai kādu citu augļu etiķis. ''Cālis'' forumā Napoleona lietpretēji raksta, ka etiķa vietā visai labi derēs arī šļuka citronu sulas.

Savulaik sviestu taupības nolūkos aizvietoja ar margarīnu, tāpēc arī receptēs joprojām pavīd margarīna izmantojums, bet, ja vēlies autentisku un pēc labākajām tradīcijām gatavotu kūku, izmanto īstu saldkrējuma sviestu.

Kad ar mīklas gatavošanu viss ir skaidrs, jāpievēršas krēmam. Šajā sakarā variācijas arī mēdz būt dažādas, tomēr klasiskajā variantā jāgatavo vārītais krēms, kur vajadzīgs piens, olas, cukurs, vaniļa, sviests un ciete (kartupeļu vai kukurūzas) vai milti, lai krēms sabiezētu.

Olas, kas paredzētas mīklai, lej krūzītē vai bļodiņā, ar dakšiņu sakuļ, tad pielej ūdeni, etiķi un visu rūpīgi samaisa. Iegūtais šķidrums būs jāpievieno iegūtajām drumstalām, lai izveidotas viendabīga un elastīga mīkla.

Mīklas gatavošana. Uz tīras galda virsmas izsijā visus miltus – tas ir būtiski, lai mīklai neveidotos kunkuļi. No miltiem izveido tādu kā uzkalniņu, vidū atstājot nelielu iedobi. Kā nākamais solis ir sviesta vai margarīna pievienošana – ļoti būtiski tam būt aukstam, tikko no ledusskapja izņemtam. Sagrieztu mazākos gabalos, to apviļā miltos un tad ar lielu nazi griež, lai veidojas smalkas drumstalas, ar miltiem sajaucoties. To ieteicams darīt ar nazi, lai siltie pirksti nekausē sviestu vai margarīnu.

Kad drupačas iegūtas, uzkalniņa iedobē ielej nedaudz sākumā sagatavoto šķidrumu un ar pirkstiem iemaisa. Turpina maisīt un pievienot šķidrumu, līdz izveidojas viendabīga un elastīga mīkla. Šis process var aizņemt gana daudz laika, taču būtiski ir nepadoties. Var gadīties, ka milti jāpievieno vēl, bet galvenais ievērot mīcīšanu ar delnas palīdzību un mīklu nodēvēt par gatavu tad, kad tā vairs nelīp pie pirkstiem un ir savelta viena lielā pikucī. Tad mīkla jāietin pārtikas plēvē un jāliek ledusskapī uz vairākām stundām vai vēl labāk – uz nakti.

Kad mīkla gatava lietošanai, sagriež to vienāda izmēra posmos un tad katru saveļ bumbiņā. Katra savirpinātā mīklas bumbiņa kalpos par pamatu kārtainās mīklas kārtas izveidei. Uz tīras galda virsmas izkaisa miltus un tad ar veltni rullē mīklu vēlamajā formā. Var veidot apaļu, taisnstūra, kantainu – kā nu katram tīk. Malas var pēc tam pielīdzināt ar nazi vai apgriezt taisnas pēc mīklas izcepšanas. Katru mīklas kārtu cep uzkarsētā cepeškrāsnī 180 grādos tik ilgi, līdz tā izcepta zeltaini brūna. Svarīgi mīklu nepiededzināt un arī neizņemt no krāsns pārāk ātri. Bet, lai tā neuzpūstos, pirms likšanas krāsnī sadursta to ar dakšiņu vai nazīti.

Krēma gatavošana. Arī krēmu, tāpat kā pašas kūkas kārtas, ieteicams gatavot iepriekšējā dienā, lai tas pagūst gan atdzist, gan kārtīgi sastingt. Arī vārīto krēmu gatavošanai ir dažādas variācijas, taču klasisku recepti vari iepazīt šeit.

Mīklas kārtas apsmērē ar krēmu un rindo vienu virs otras. Pietaupīto krēmu apsmērē kūkai no virspuses un sānu malām, un noslēgumā apber visas malas ar mīklas drupačām. Liek kūku ievilkties ledusskapī.

Vieni atzīst tikai klasiskas vērtības, taču citi labprāt izmēģina ko jaunu un labprāt pieļauj arī kādas radošas atkāpes no autentiskās receptes. Un kāpēc ne? Ja runā par mīklu, arī to var dažādot, piemēram, miltos iesijājot arī kakao. Tādā veidā iegūsi šokolādes krāsas un garšas kārtainās mīklas kārtas. Ja vēl izmantosi šokolādes vārīto krēmu, ēdāji varēs teju vai kust aiz laimes!

Kas attiecas uz pildījumu – te ir krietni lielākas iespējas radoši izpausties. Ja vārītais krēms šķiet par sarežģītu, var izlīdzēt arī iebiezinātā piena bundža un sviests, ko kopā sakuļot, iegūsi saldu un viendabīgu krēmu. Pie šiem noteikumiem jāievēro, ka sviestam jābūt mīkstam un istabas temperatūrā, lai tad padotos putošanai. Citi procesu atvieglo un krēma vietā liek putukrējumu, bet vēl kāds variants, kā atvieglot krēma gatavošanu – daļēji to aizstāt ar kādu ievārījumu. Ābolu, brūkleņu, dzērveņu, melleņu vai jebkādu citu augļu un ogu – skābuma papildinājums par sliktu nenāks.

Starp krēmu un kārtaino mīklu var likt arī svaigas ogas vai augļus, piemēram, zemenes, mellenes, persikus, brūklenes, avenes u.c. Arī dekorēšana ir sava veida māksla un Napoleona gatavošanā nudien var izpausties pēc sirds patikas. Atlikušo mīklu sagriež vai sadrupina smalkos gabaliņos un apbārsta kūkas malas un virskārtu. Dekorējot kūku var apbērt ar pūdercukuru, virskārtu var arī apliet ar šokolādes glazūru, garnēt ar svaigām ogām un augļiem.

Šeit atradīsi gadu desmitiem pārbaudītu Napoleona kūkas recepti no lietuviešu saimnieces Janīnas Jurgelevičas, bet zemāk - vēl piecas recepšu versijas par Napoleona tēmu.

Lai labi garšo!