Soli pa solim: kā pareizi vārīt mēli, lai šķēlītes būtu sulīgas un mutē kūstošas  (1)

Lai mēli varētu izmantot dažādu ēdienu gatavošanai, to iepriekš jānovāra. Ir svarīgi ņemt vērā vairākus nosacījumus, lai, pieļaujot muļķīgas kļūdas, neatgriezeniski nesabojātu produkta garšu, rezultātā padarot to sīkstu un nebaudāmu. Lūk, vairāki padomi, ko iesaka speciālisti.

Iesākumā mēli rūpīgi noskalo zem tekoša ūdens. Daudzas saimnieces pēc tam, kad mēle noskalota un nosusināta, ar asu nazi nogriež cieto mēles apvalciņu, bet tā rīkoties šajā etapā nebūtu ieteicams, jo līdz ar grūti atdalāmo apvalciņu nogriezīsi arī daļu vērtīgā un gardā mēles mīkstuma, skaidro portāls "Edimdoma".

Pēc noskalošanas liec mēli katliņā, pārlej ar ūdeni un mērcē vismaz 30 minūtes, tad tā pēc vārīšanas būs mīkstāka un maigāka.

Te var noderēt kāda viltība, ko piedāvā kulinārie eksperti no izdevuma "Cook's Illustrated" – gaļas noturēšana ūdenī, kas sajaukts ar cepamo sodu.

Kā skaidro paši eksperimenta veicēji, gaļas noturēšana ūdenī, kuram pievienota tējkarote sodas, palielina gaļā esošo pH līmeni. Tas toties padara sarežģītāku gaļā esošo proteīnu sasaisti, līdz ar to gaļa paliek sulīga un mīksta pēc tās pagatavošanas, turklāt saīsinās arī tās gatavošanas laiks.

Kas jādara? Traukā ielej remdenu ūdeni un pievieno apmēram 2 tējkarotes sodas, to izšķīdinot šķidrumā. Kad ūdens sagatavots, vienkārši ieliec tajā gaļu un noturi pusstundu.

Pēc tam, kad gaļa noturēta sodas ūdenī, to nolej, mēli noskalo, pārlej ar svaigu ūdeni un vāri.

Lasi tālāk un uzzini, kā mēli pareizi vārīt, lai tā izdotos mutē kūstoša, un kā to izmantot dažādu ēdienu pagatavošanai.

Svarīgi ņemt vērā, kā ūdenim nav jāpievieno sāls, jo tad gaļa gatavosies ilgāk un var kļūt sīksta. Kad ūdens uzvārās un parādās putas, tās ar putu karoti nosmeļ. Tad samazina liesmu līdz minimumam un zem vāka turpina vārīt mēli. Cik ilgi tad tā būtu jāvāra? Cūkas mēle gatavosies aptuveni pusotru, divas stundas, bet liellopa mēle atkarībā no izmēra – divas vai trīs stundas. Ja mēle būs noturēta sodas ūdenī, tad kā orientieri izvēlies īsāko gatavošanas laiku, pārbaudot gaļas gatavību.

Lai iegūtu pavisam dzidru buljonu, ko vēlāk izmantot, lai pagatavotu mēli želejā, pieredzējušas saimnieces iesaka vārīt mēli 15 minūtes, tad novārījumu izliet un mēli kārtīgi noskalot. Tad to liec rūpīgi izskalotā katliņā, pārlej ar ūdeni un vāri, līdz gaļa gatava. Šāda metode nodrošinās arī to, ka, mēles gatavošanas laikā no virtuves nevēdīs subproduktiem raksturīgais, ne pārāk tīkamais aromāts.

Aptuveni pusstundu pirms vārīšanas beigām pievieno buljonam nomizotu burkānu, sīpolu (lai buljons iemantotu zeltainu toni, sīpolu nemizo), pāris ķiploka daiviņas, gabaliņu selerijas saknes, lauru lapu un pāris smaržīgos piparus.

Kad gaļa gatava, buljonu nokās piemērota lieluma traukā, bet mēli pārlej ar ledaini aukstu ūdeni un noturi 5 minūtes. Kad ūdens noliets, mēlei vajadzētu būt ļoti viegli nomizojamai. Ja apvalciņš nav viegli atdalāms, tad mēle nav pietiekami ilgi vārīta.

Novārītu un nomizotu mēli var sagriezt šķēlītēs, pārkaisīt ar sāli, svaigi maltiem pipariem un baudīt tāpat vien – kā gardu uzkodu, pasniedzot ar sinepēm vai mārrutkiem. Šķēlītes var apmērcēt sakultā olā, apviļāt rīvmaizē un apcept, līdz tās ir zeltainas. Īstena klasika, protams, ir arī mēle želejā, ko gatavo pavisam vienkārši – nolobīto mēli sagriež šķēlēs, izkārto traukā, pa starpām saliekot arī ripiņās sagrieztu vārīto burkānu, kas "izzvejots" no buljona, un zaļumus pēc izvēles. Tad visu pārlej ar dzidro mēles buljonu (lai vieglāk nosmeltu taukus, buljonu var atdzesēt ledusskapī vai izliekot uz balkona), kurā sildot izkausēts iepriekš uzbriedināts želatīns. Tad trauku liek ledusskapī un gaida, līdz buljons sarecējis.

Vārīta mēle lieliski iederēsies arī dažādās zupās, sautējumos, sacepumos, stroganova tipa mērcēs, kā arī pīrādziņu pildījumā un noderēs dažādu gaļas rulešu pagatavošanai.

Gardi un sātīgi būs arī mēles salāti (te un te atradīsi divas receptes iedvesmai), dažādās variācijās veidojot lielisku garšu saspēli ar tādiem produktiem kā vārīti kartupeļi, avokado, skābēti vai marinēti gurķi, sēnes, siers, zaļie zirnīši, vārītas olas, burkāni, ķiploki, zaļumi. Aizdaram derēs gan mērces uz majonēzes un skābā krējuma bāzes, gan vinegreta tipa mērces ar eļļu, citronu sulu, kapātiem zaļumiem un sinepēm.

Visos salātos ar gaļas klātbūtni mēle būs lielisks aizvietotājs, piemēram, kaut vai klasiskajā rasolā vārīto gaļu pamēģini aizstāt ar mēli un pārliecinies, ka šādi rasols kļūs vēl garšīgāks.

Un nobeigumā – vēl viena neliela viltība, ko allaž ielāgo, gatavojot mēli: kad tā novārīta un atbrīvota no apvalciņa, liec mēli atpakaļ siltajā buljonā, kam nu jau pievienota arī sāls un, ja vēlies, arī svaigi vai kaltēti garšaugi, un ļauj mēlei lēnām atdzist līdz istabas temperatūrai, piesūcoties ar garšām un aromātiem.

Lai labi garšo!