Makšķerēšana – tā nav tikai izklaide, bet gan dvēseles stāvoklis un dzīvesveids. Un zivju zupa, nenoliedzami, ir makšķernieku kulta ēdiens, ko vislabāk gatavot no svaigi nocopētām zivīm brīvā dabā uz ugunskura liesmas. Un, ja vēl paveicas no kāda tuvākās apkaimes zemnieka sarunāt pāris kartupeļus, saišķīti jaunās ražas burkānu un bunti dārza zaļumu, tad karalisks garšu baudījums ir garantēts. Zinot pāris knifus, arī mājas apstākļos ir iespējams pagatavot varen gardu zivju zupu labākajās makšķernieku tradīcijās.
Kaut zivju zupu receptes ir daudz un dažādas, šoreiz skaidrosim, kas jāņem vērā, gatavojot vienu no slavenākajām variācijām – krievu virtuvē iecienīto uhu. Agrāk Krievijā ar vārdu "uha" (krievu val. "уха") tika apzīmēti dažādi gaļas un zivju novārījumi, bet ar laiku, pateicoties franču virtuves ietekmei, gaļas novārījumus sāka dēvēt par buljoniem, bet zivju – par uhu.
Krievu tradicionālās zivju zupas versija atšķiras no vienkāršas zivju zupas ar to, ka uhas buljons ir dzidrs un ļoti piesātināts, turklāt šai zupai tradicionāli pievieno salīdzinoši niecīgu daudzumu dārzeņu. Galveno lomu virumā spēlē zivis, bet pārējās sastāvdaļas domātas vien garšas paspilgtināšanai.