risoto parmezāns
Foto: Shutterstock
Pat smalkākajos restorānos itāliešu iecienītais risoto nereti ir klupšanas akmens. Kaut šī pēc būtības vienkāršā ēdiena gatavošanas process nav nekāda ķīniešu ābece, tomēr, ignorējot pāris svarīgus priekšnosacījumus, ēdiena maigā, krēmīgā konsistence ar viegli kraukšķīgiem rīsu rīsu graudiņiem izpaliks. Ķepīgu rīsu putru dēvēt par risoto būtu nepiedodami, tādēļ, lai nenāktos vilties, un rezultāts būtu nevainojams, šoreiz skaidrosim, kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, gatavojot šo ēdienu, un kā no tām izvairīties.

Pirms pasta uzsāka savu slavas gājienu, kļūstot par Itālijas virtuves vizītkarti, pamatprodukts valsts ziemeļu reģionu Lombardijas, Venēcijas un Pjemontas iedzīvotāju ēdienkartē bija rīsi. Itālijā rīsi ieceļoja, pateicoties Venēcijas un Dženovas tirgotājiem, un drīz vien tika atklāts, ka auglīgās Po (Itālijas garākā upe – red. piezīme) ielejas ir ideāli piemērots rīsu audzēšanai. Vēl šobaltdien tieši Itālijas ziemeļu reģionos rīsi tiek ražoti un izmantoti vairāk nekā jebkur citur Eiropā. Protams, lielā mērā pateicoties tieši risoto milzīgajai popularitātei.

Laika gaitā itālieši ir noslīpējuši šī ēdiena gatavošanu līdz pēdējam sīkumam, tādēļ ārpus Itālijas robežām atrast ēdienu, kas būtu risoto vārda cienīgs, ir teju neiespējami. "GQ" uzskaita iesācēju kļūdas, no kurām vajadzētu izvairīties, gatavojot šo leģendāro maltīti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!