kartupelu pankukas
Foto: Shutterstock
Kaut latvieši ir izslavēti kartupeļu ēdāji, ir kāda tauta, kuru tradicionālā virtuve tupeņu ēdienu radošajā daudzveidībā pārspēj katru stāstu. Jūs jau noteikti uzminējāt, ka tie ir baltkrievi, kuri ir visā pasaulē izslavēti kartupeļmīļi. Ne velti tieši zeltainas kartupeļu pankūciņas jeb draņiki (baltkrievu val. “дранiкi”), ir viens no Baltkrievijas kulinārajiem simboliem. Tādēļ šoreiz skaidrosim, kāda ir draņiku vēsture, pareizākā recepte, un kā šis ēdiens atšķiras no latviešu iecienītajām tupeņu pankūkām.

Kartupeļa vēsture sākās apmēram 8000 gadu senā pagātnē Dienvidamerikā Uz Eiropu kartupeli atveda spāņi un jau 1573. gadā ir ziņas par kartupeļu audzēšanu Spānijā. No Spānijas galma kartupelis kā eksotiska dāvana ceļoja pie Romas pāvesta, tālāk uz Vīni, Londonu un Parīzi.

Baltkrievijas teritorijā kartupeļus sāka audzēt 17. gadsimtā (arī ziņas par kartupeļu audzēšanas pirmsākumiem Latvijā datētas ar 17. gadsimta otro pusi). Izrādījās, ka Baltkrievijas auglīgā zeme ir gluži vai kā radīta šim nolūkam, tādēļ ar laiku tautā iemīļotās “buļbas” (no baltkrievu val. "бульба" - kartupelis) ieņēma arvien nozīmīgāku lomu ikdienas uzturā, nopietni konkurējot ar labību. Ir aprēķināts, ka mūsdienās katrs baltkrievs apēd 174 kilogramus kartupeļu gadā jeb aptuveni puskilogramu tupeņu dienā, atklāj "Aif". Iespaidīgi, vai ne!

BaltkrievijaKartupeļiSpeķisSkābais krējumsKarstās mērcesPankūkasDzērveņu ievārījumsDārzeņu pankūkas un plācenīši

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit