Ideja pagatavot lielu kotleti no liellopa liellopa maltās gaļas un nodēvēt šo ēdienu par steiku, radās amerikāņu ārstam Džeimsam Solsberijam, skaidro portāls "Allrecipes". Pētot amerikāņu uztura paradumus, viņš bija nonācis pie secinājuma, ka ikdienas ēdienkartē lielākoties ir pārāk maz olbaltumvielu. 19. gadsimtā Amerikas Savienotajās Valstīs liellopa fileja, steiks vai karbonāde bija dārgs prieks, ko ne kurš katrs varēja atļauties, tādēļ Solsberijs nāca klajā ar ģeniālu risinājumu – "steiku" no lētākiem maltas liellopa gaļas gabaliem – , kurš, protams, tika nodēvēts izgudrotāja vārdā. Solsberija steiku mēdz dēvēt arī par viltoto steiku.
Saskaņā ar citu versiju, Solsberija steiks bija daļa no tā sauktajām "televīzijas vakariņām", kas 70.-80. gados bija ļoti populāras Amerikā. "TV vakariņas" bija jau gatavs ēdiena komplekts, kas tika pārdots saldētā veidā un paredzēts uzsildīšanai. Šajā komplektā parasti ietilpa gaļa ar dārzeņiem. "Vakariņas" atlika vien iešaut mikroviļņu krāsnī, lai pēc pāris minūtēm celtu galdā, kad visa ģimene sapulcējusies pie televizora. Solsberija steiks bija viena no amerikāņu iecienītākajām televīzijas vakariņu izvēlēm.
Solsberija steika gatavošanas pamatprincipi
Pēc sastāva šis ēdiens ļoti līdzinās mūsu iecienītajām kotletēm. Lielākā atšķirība ir forma – tās veido saplacinātas, pēc skata līdzīgas steikam, un izmērs – no kilograma gaļas sanāks vien 6-8 Solsberija steiki. Neatņemama sastāvdaļa ir arī bieza karamelizētu sīpolu un sēņu mērce, kurai raksturīgo struktūru un kārdinošo spīdumu piešķir kukurūzas vai kartupeļu ciete.
Kvalitātes standartos noteikts, ka Solsberija steika sastāvā jābūt vismaz 65% gaļas, no tiem 25% drīkst būt cūkgaļa. Apjomu palielinošiem produktiem (ciete, rīvmaize, baltmaize) receptūrā atvēlēti vien 12%, pārējās gaļas kotlešu sastāvdaļas ir sinepes, sāls, svaigi malti melnie pipari, Vusteras mērce, kā arī saldais krējums vai piens.
Solsberija steiku tradicionāli pasniedz ar karamelizētiem sīpoliem. Sīpoliem pievienojot saujiņu sēņu, kā arī liellopa buljonā iejauktu cieti, sanāk garda mērce, kurā sautē apceptos steikus, līdz tie ir gatavi.
Solsberija steiku parasti pasniedz ar krēmīgu un gaisīgi saputotu kartupeļu biezeni vai vārītiem rīsiem, kā arī ar tvaicētiem dārzeņiem – visbiežāk tā ir kukurūza vai sulīgi zaļie zirnīši.
Klasiska Solsberija steiku recepte
Lai palutinātu ģimeni vai draugus ar tradicionālu Solsberija steiku, tev jāsarūpē šādas sastāvdaļas:
- 1/2 sīpola, sarīvēts uz rupjās rīves;
- 1/2 tase panko rīvmaizes vai 1/3 tase parastās rīvmaizes;
- 500 g maltas liellopa gaļas;
- 1 ķiploka daiviņa, izspiesta caur spiedi;
- 1 olas dzeltenums;
- 2 ĒK kečupa;
- 2 TK Vusteras mērces
- 3 TK Dižonas sinepju vai 2 TK sausā sinepju pulvera;
- Sāls un malti melnie pipari pēc garšas;
- Eļļa cepšanai.
::recepte::
Visas sastāvdaļas samīca viendabīgā masā, to mīcīšanas laikā atsitot bļodā, lai masa kļūtu blīvāka.
Tad sadala masu četrās daļās un veido plakanus steika formas plācenīšus.
Pannā sakarsē eļļu, liek cepties plācenīšus, strauji apcepot zeltainus no abām pusēm, tad noņem tos no pannas un saliek uz šķīvja, pārklāj ar foliju.
::!recepte::
Gatavo mērci.
Sastāvdaļas mērcei:
- 2 sasmalcinātas ķiploka daiviņas;
- 1/2 sīpola, sagriezts pusgredzenos;
- 150 g sēņu, sagrieztas šķēlēs;
- 2 ĒK sviesta;
- 2 ĒK kartupeļu vai kukurūzas ciete;
- 500 ml liellopa buljona;
- 200 ml ūdens;
- 2 TK Dižonas sinepju;
- 2 TK Vusteras mērces;
- Sāls un pipari pēc garšas;
- Eļļa cepšanai.
Sastāvdaļas
Pagatavošana
Ja nepieciešams, tajā pašā pannā pievieno vēl eļļu, apcep sīpolus un ķiplokus caurspīdīgus, tad pievieno sēnes un turpina cept vēl 2-3 minūtes, līdz tās ir zeltainas.
Samazina karstumu, pievieno sviestu, kad tas izkusis, pievieno buljonu un garšvielas. Liek iekšā steikus un karsē 10 minūtes. Tad pievieno iepriekš aukstā ūdenī iejauktu cieti un iemaisa. Līdzko mērce sāk sabiezēt, ēdiens ir gatavs.
Ja vēlas, nobeigumā to var pārkaisīt ar kapātiem pētersīļu zaļumiem. Ja šķiet, ka mērce ir pārāk tumīga, biezumu pieregulē, pievienojot buljonu vai ūdeni.
Solsberija steikus pasniedz ar kartupeļu biezputru (šajā rakstā atklājām čaganas biezputras noslēpumus) un tvaicētiem zaļajiem zirnīšiem.
Lai labi garšo!