Rīsu putru vārot nemaisi, lai neveidojas kunkuļi! Putru gatavošanas knifi un 25 receptes

"Vēsturiski putra bija viens no pirmajiem ēdieniem, ko ēda visi. To gatavoja pat pirms cilvēki bija iemācījušies cept maizi. Un maizes aizsākums bija no putras veidoti plāceņi, ko cepa pelnos vai apgrauzdētās oglēs," stāsta raidījuma "Īstās latvju saimnieces" dalībniece Brigita Puriņa. Putra vienmēr Latvijā bijusi klātesoša, un cilvēki to pirmo iemācījās gatavot. "Pirmās putras Eiropā bija no graudaugiem, un vieni no senākajiem bija speltas kvieši, no kuriem vārīja putras, tie mūsdienās atkal atguvuši savu vārdu. Turklāt, ja runā par ļoti seniem laikiem, tad putras cilvēki ēda ar rokām," stāsta saimniece, kuras ģimenē putra arī ir iecienīts ēdiens.

"Ja bērniem negaršo putra, viņi ir jāpieradina pie tās. Bērniem negaršo tie ēdieni, pie kuriem viņi nav pieraduši no mazotnes. Grūti pateikt, kurā brīdī bērni pasaka, ka viņiem putra negaršo. Tā nepatika pret putru pārsvarā tiek iegūta bērnībā, kad putra ir negaršīga vai tiek uzspiesta ar varu, kā tas agrāk dažkārt notika. Es domāju, ka tagad vairs tā nenotiek. Mums ģimenē tā nav, un mani mazbērni brokastīs ēd auzu pārslu putru pilnām mutēm," stāsta Brigita Puriņa.

Saimniece uzskata, ka putra ir garšīgs un veselīgs ēdiens. "Mēs ģimenē ēdam dažādas putras, piemēram, auzu pārslu, putraimu, kartupeļu, dažkārt jaukto putru, kurā ir kartupeļi, burkāni un kāļi. Kartupeļu putru vārot, es pievienoju gan sviestu, gan pienu, gan muskatriekstu, kārtīgi sakuļu, tad tā izdodas čagana. Ja vāru putru no graudiem, tad graudus pirms tam mazgāju. Tie ir arī jāuzbriedina, tad putra ir irdenāka. Auzu pārslu putra garšīgāka ir tad, ja vārīta pienā un pielikts nedaudz sviestiņa, lai nav ļoti cieta. Putras jāvāra uz lēnas uguns, citādi tās piedeg. Un putra jāvāra maisot, izņemot rīsu putru." Viņa dara tā – rīsus kārtīgi nomazgā, ieliek tos ūdenī katliņā, un, kad parādās putas, tad tās noņem. Pieliek sviestu un sāli, uzliek vāku un vāra 20 minūtes uz ļoti zemas liesmas. "Tā vienmēr izdodas ļoti laba. Bet, ja to maisa, tad putra ir ar kunkuļiem," piebilst saimniece.

"Par putru vērts runāt! Tā var būt gan no rīta, gan pusdienās un vakarā. Auzu pārslu putra un mannas putra ir pirmās, kas nāk prātā. Man tuvākās ir sātīgās grūdeņa tipa putras," stāsta restorāna "Rožmalas" šefpavārs Ingmārs Ladigs. "Putrai var pievienot žāvētus auglīšu, kas iepriekšējā vakarā aplieti, var papildināt ar cidoniju un ķirbju sukādēm, plūmīti. Un vēl es iesaku graudus pirms vārīšanas nedaudz apcept krāsniņā vai katliņā, līdz tie sāk smaržot, un tad liet šķidrumu virsū. Vārīšanas beigās tad var augļus iemaisīt iekšā. Vēl putru var pasniegt ar putukrējumu, ķirbja ievārījumu, es domāju – izmantot mūsdienīgākus gatavošanas veidus." Var izmantot rīsu, mandeļu, kokosriekstu pienu, kas piešķirs citas garšas nianses. Arī Ingmārs iesaka putrai pievienot sviestu. "Sviests ļoti labi savārīsies, un nenostāsies eļļas kārtiņa. Karote sviesta – tas būs pats labākais. Un vēl bērniem ir ļoti svarīgs putras izskats, var ar kādu auglīti vai ogām, piemēram, smaidiņu uztaisīt. Jebkurš bērnu ēdiens ir kā mazs mākslas darbs." Tas arī veicinās apetīti un patiku pret putrām.

Arī restorāna "Neiburgs" šefpavārs Vladislavs Gerke novērojis, ka cilvēki no rītiem ļoti labprāt ēd putras. "Ar putru daudziem cilvēkiem sākas brokastis. Populārākā mums ir auzu pārslu putra, bet pasniedzam arī mannas biezputru un rīsu biezputru." Viņš atzīst, ka pašam kopš bērnības negaršo mannas putra, kad tajā veidojās kunkuļi. "Bet tā ir jāmaisa, kad ber iekšā mannu, tad neveidojas kunkuļi. Man garšo auzu pārslu putra, rīsu putra arī. Tai var pievienot rozīnes un pīlādžu ievārījumu, jo pati putra būs salda, bet pīlādži būs rūgteni. Savukārt, runājot par auzu pārslu putru, labāk, ja tā tiek ilgāk pavārīta. Daudzi cilvēki pārlej auzu pārslas ar ūdeni, un tā sacietē kā akmens. Arī putras vārot ir jāpiešauj roka".