Sojas mērces un vasabi noteikumi – 10 fakti par suši

Lai gan Japāna gūst plašu atzinību par suši radīšanu (tiek uzskatīta par suši galvaspilsētu), patiesībā mums ir jāpateicas Dienvidaustrumāzijai. Tiek lēsts, ka ēdiens, ko sauca par "narezushi" (pirmā suši forma), kas sastāvēja no rīsiem un ap tiem aptītām zivīm, radās jau 500. gadā pirms mūsu ēras kaut kur pie Mekongas upes, kas, starp citu, nav ne tuvu Japānai. Pēc tam, kad suši tika tur pirmo reizi pagatavoti, tie kļuva populāri Ķīnā, un tikai pēc tam sasniedza Japānu, kur kļuva par tik ļoti populāru ēdienu.

Bija laiks, kad suši netika uzskatīti par delikatesi, ko baudīt smalkos restorānos. Suši tika pat raksturots kā "lētā pārtika", ko pārdeva ielu stendos, lai nodrošinātu ātras pusdienas cilvēkiem, kuriem nebija laika apsēsties un mierīgā gaisotnē paēst.

1923. gada zemestrīces izraisītā traģēdija un postījumi radīja tālejošas sekas un ievērojami samazināja īpašumu cenas. Lūk, suši tirgotājiem bija iespēja ieviest savus suši stendus iekštelpās, un tas noveda pie tradicionālās suši pārdošanas, kādu mēs to pazīstam. Lūk, 1950. gados suši lielākoties tika pasniegti tikai restorānu iekštelpās.

Tradicionāli suši ēd ar rokām. "Suši gatavošanas procesa skaistums ir tāds, ka to gatavo ar rokām, pasniedz ar rokām un ēd ar rokām, tāpēc nekautrējies un izmanto savas rokas," intervijā laikrakstam "The Feast" sacīja slavenais suši šefpavārs Masaharu Morimoto. Lai gan izrādījās, ka pats šefpavārs personīgi dod priekšroku irbulīšiem.

Tradicionālajam suši šķīvim sānos būs zaļa pasta, kas pazīstama ar nosaukumu "vasabi". Gaiši zaļa japāņu sakne, kura ir izžāvēta, samalta un saberzta pastā. Tradicionāli tas tiek izmantots kā piedeva pie suši, to arī ir iespējams izšķīdināt dažādās mērcēs. Vasabi ir ļoti asa piedeva ar garšu, kas atgādina mārrutkus. Tomēr vairumā vietu netiek pasniegts īstais vasabi, kas nāk no vasabia japonica auga sakneņa.

Patiesība ir tāda, ka lielākā daļa cilvēku nekad nav garšojuši īstu vasabi, bet gan aizstājēju, kas garšo gandrīz līdzīgi. Autentiskie vasabi ir ļoti dārgi un bieži tiek pasniegti augstākās klases suši restorānos par papildu cenu.

Suši parasti pasniedz kopā ar sojas mērci. Bet, pirms mērcē suši tajā, pārliecinies, ka tu viegli iemērc tikai zivs pusi. Nemērc suši rīsus, jo tas sabojās etiķa garšu, kā arī suši formu un tekstūru.

Tāpat nav ieteicams "izlobīt" zivi no rīsiem un iemērkt sojas mērcē. Suši šefpavāri iziet stingru apmācību, lai pilnveidotu suši salikšanu, un to atdalīšana tiek uzskatīta par aizvainojošu.

Vasabi pievieno suši, lai mīkstinātu zivju smaku un izceltu zivs garšu. Suši šefpavārs pievieno vasabi starp rīsiem un zivi, tāpēc tev nemaz nevajag pievienot vairāk vasabi.

Bet, ja tu uzstāj, tad zivs virspusē novieto tikai mazmazītiņu gabaliņu. Atkal – ne uz rīsiem. Un nepievieno vasabi savai sojas mērcei, ja vien nevēlies izveidot tādu kā putru.

Papildus sojas mērcei un vasabi suši parasti tiek pasniegti arī ar marinētu ingveru. Marinēto ingveru paši japāņi dēvē par "gari" – rozā ingvera gabaliņi ir viena no svarīgākajām suši maltītes piedevām. Tas kalpo kā aukslēju tīrīšanas līdzeklis. Šeit gan jāņem vērā, ka marinēto ingveru ēd nevis kopā ar suši gabaliņu, bet gan starp tiem. Kā norādīts vietnē "Sushifaq", "gari" attīra garšu paleti, ja viens pēc otra tiek notiesāti dažādu suši veidu gabaliņi.

Suši ne tikai garšo lieliski, bet arī ir veselīgi. Suši ir lielisks Omega-3 taukskābju avots, kas veicina sirds un asinsvadu sistēmas veselību. Nori (jūraszāles) nodrošina jodu (uzlabo vairogdziedzera veselību), kā arī ir labs A vitamīna avots, kas ir vitāli svarīgs veselīgai imūnsistēmai un ādai.

Nākamreiz, kad kāds tev teiks, ka viņam negaršo suši, jo viņam negaršo zivis, vari pateikt, ka nevajag uztraukties! Vārds "suši" patiesībā attiecas uz īsajiem, apaļajiem Japānas rīsiem (vārīti un aromatizēti rīsu etiķī). Tātad – suši attiecas uz pašiem rīsiem, ko var pasniegt kopā ar daudzām citām sastāvdaļām, sākot no svaigām vai vārītām zivīm līdz vistas gaļai, liellopa gaļai un dārzeņiem.

Vēl nesen sievietēm bija aizliegts strādāt par suši šefpavārēm. Tam bija vairāki iemesli. Pirmkārt, tika uzskatīts, ka sieviešu smaržas un grims ietekmēs suši smaržu un garšu. Tāpat tika teikts, ka menstruācijas izraisa augstāku ķermeņa temperatūru un nelīdzsvarotību sievietes garšas kārpiņās.

Par laimi, šie ir novecojoši uzskati. Tagad sievietes izaicina kļūt gan par šefpavārēm, gan vecākajām šefpavārēm. Daudzi augstākās klases suši restorāni Tokijā tagad apmāca sievietes par suši meistarēm.