Kraukšķīguma knifiņi: kā panākt zeltaini brūnu āriņu un sulīgu un maigu iekšiņu

Par dažādiem panējuma veidiem šeit nerunāsim, tā ir vesela pasaule, kurā lietā tik likti milti, rīvmaize, panko milti, brokastu pārslas, manna un vēl šis tas. Šoreiz – par citiem pavāru trikiem, lai panāktu kraukšķīgumu bez panēšanas.

Kraukšķīgas kartupeļu pankūciņas ir īsts meistarstiķis. Jāteic, ka arī vienas metodes, kā panākt kraukšķīgumu, nav. Te ir dažādi knifiņi – sākot ar rīvēšanu, beidzot ar mīklas likšanu uz pannas.

Sāksim ar kartupeļu izvēli. Jācenšas izvēlēties šķirnes, kas nav miltainas. Arī jaunie kartupeļi nekādu labo rezultātu nedos.

Tālāk – rīvēšana. Te daudzi pavāri ir vienisprātis – jo rupjāk sarīvēti kartupeļi, jo pankūkas var izcept kraukšķīgākas. Roku darbs joprojām cieņā! Pēc sarīvēšanas daži lieko šķidrumu nospiež, ar mēru, protams, ja rīvēto kartupeļu masa būs pārāk sausa, pankūkas neturēsies kopā.

Par mīklu runājot – daudzi miltu vietā izvēlas mīklai pievienot cieti, tā paša kraukšķīguma vārdā. Daži eksperimentējot atklājuši, ka lielisku efektu dod mīklai pievienotas auzu pārslas – tad, protams, ne milti, ne ciete vairs nav klāt jāliek.

Mīklu var likt tikai uz kārtīgi ietaukotas – eļļu nedrīkst žēlot! – un kārtīgi sakarsētas pannas. Jācep diezgan lielā karstumā, vajadzības gadījumā apgriežot katru pankūciņu divreiz.

Šefpavāru triks ar papīra dvieļiem ir īsti vietā vienmēr, kad pēc cepšanas jātiek vaļā no taukiem, ko ēdiens uzsūcis cepšanas laikā. Taukos pankūciņām jāpeld, tikai iegūstot zeltaino "iedegumu", bet, noņemot no pannas, tās uzreiz jāuzliek uz papīra dvieļa, kas uzsūks liekos taukus.

Pēc tam pankūciņas traukā vai uz paplātes jāizkārto vienā slānī – nekādā gadījumā tās nevar likt šķīvī vai bļodā vienu otrai virsū, tās ir kraukšķīguma beigas.

Liekas – kāda gan māksla izcept siermaizītes, bet, ja tā padomā – vienmēr jau neizdodas gan. Gadās arī sakaltušas, īpaši, ja sieru vienkārši uzrīvē virsū, vai tādas mazliet pamīkstas, īpaši, ja pārspīlēts ar sastāvdaļu daudzumu un zem siera šķēles vēl daudz citu labumu.

Recepšu autore un pārtikas tehnoloģe Ārija Avota savā ""Facebook" lapā raksta: noslēpums ir tehnikā! "Lai arī varētu likties – jo mazākos grādos un maigāk cepsim karstmaizītes, jo mīkstākas un sulīgākas tās izcepsies, ir pilnīgi otrādi. Ja cepsim 180 grādos, cepsies lēnāk un sakaltīs, būs cietākas un sausākas," raksta Ārija. "Siermaizītes vai citas karstmaizes vislabāk cept 200-205 grādos cepeškrāsns parastajā režīmā. Pannu vislabāk novietot pa vidu vai vienu iedaļu zem vidējā, lai maizīšu apakša ir zeltaina, bet siers skaisti izkusi. Tad maizītes būs ar kraukšķīgu garoziņu, bet mīkstas un sulīgas iekšpusē."

Izlasi arī ar to, kāds ir izcili kraukšķīgas cepeša ādiņas noslēpums. Metode ir pārbaudīta un nekad nav pievīlusi!

Un te vēl divas metodes, kā izcept sulīgu cūkas pavēderes cepeti ar kraukšķīgu ādiņu.

Arī putna cepetim brūna un kraukšķīga ādiņa ir puse no veiksmes. Izasi par to, kā pareizi cept pīles krūtiņu, lai tās gaļa būtu mīksta, bet ādiņa – kārdinoši kraukšķīga.

Savukārt šajā rakstā lasi par seno metodi – vistas cepšanu uz burkas vai pudeles. Vistas gaļa kļūst supermaiga un sulīga, bet ādiņa – zeltaini kraukšķīga, īsts gardums.

Ja uz lieliem varoņdarbiem prāts nenesas, izlasi lietpratēju padomus par to, kā pagatavot ideālu picu – plānu, sulīgu un superkraukšķīgu.