Panna kā jauna? Tīrīšanas knifi, ko vērts izmēģināt

Šī ir sena un visai iedarbīga metode. Vispirms izlietni piepilda ar karstu ūdeni. Ūdenim pievieno sodu un galda etiķi vienādās daļās (apmēram pusi kafijas krūzes no katra). Tad iegremdē pannu maisījumā un ļauj tai kādu stundu pamērcēties. Pēc tam atliek rūpīgi notīrīt pannu, izmantojot sūkļa raupjo pusi. Tīrot ar apļveida kustībām, veiksmīgāk iespējams izvairīties no būtiskiem skrāpējumiem. Kad panna tīra no piedegumiem, to nomazgā ar ziepēm un ūdeni un pēc tam nekavējoties nosusina, lai izvairītos no rūsas.

Pannām ar nepiedegošo pārklājumu šī metode būs par skarbu, bet uz citām var mēģināt šādu metodi. Vispirms ūdeņraža peroksīda šķīdumu sajauc ar dažām ēdamkarotēm sodas tā, lai veidojas tāda kā mazgājamā pasta. Ar šo pastu bagātīgi iesmērē pannu un atstāj uz divām trīs stundām. Pēc tam ar sūkli vienkārši noņem pastu no pannas – netīrumi nāks nost arī bez beršanas. Pēc tam panna rūpīgi jānomazgā ar ūdeni un ziepēm un jānosusina.

Ja pannu gribas pasaudzēt, tajā cepot var ieklāt foliju vai cepampapīru. Tad arī drastiskas tīrīšanas metodes nevajadzēs pielietot. Bet to, ka pannām jāmirdz un jālaistās visu mūžu, visticamāk, izdomājuši reklāmisti. Ja ar nerūsējošā tērauda skaistulēm to vēl var mēģināt panākt, tad vidējas cenu kategorijas pannas ar laiku izskatsies... nu jā, mazliet lietotas. No mazgāšanas un beršanas arī pa kādam skrāpējumam gadīsies. Bet tā taču ir pannas būtība – tikt lietotai. Tīrība ir svarīga, bet tas, ka panna neizskatās kā tikko no veikala, nav nekāds grēks.