Subprodukti – dažādi dzīvnieku iekšējie orgāni – joprojām ir par maz novērtēta gastronomijas sadaļa. Tie ir salīdzinoši lēti, diezgan pieejami un satur daudz vērtīgu olbaltumvielu un minerālvielu. Jādomā, ka iemesls, kādēļ subproduktus maz izmantojam, ir temperamenta, prasmju un ideju trūkums.
Vispirms par temperamentu. Kādēļ gan neļaut tam izpausties ar subproduktiem? Tie taču spēj būt tik daiļrunīgi! Piemēram, kāpēc nolaisties līdz rupjībām, ja cilvēkam vienkārši var pasniegt to, kā viņam trūkst, piemēram, gardi pagatavotas smadzenes? Diezgan šarmanta būtu arī iespēja uz jautājumu: "Kas būs vakariņās?" dramatiski iepauzēt un tad atbildēt ar vienu vārdu: "Sirds." (Un lai domā, ko grib!) Sirdi var pagatavot pat ļoti garšīgi.
Subprodukti tiešām prasa ne vien laiku, bet arī zināmas prasmes, tas ir viens no iemesliem, kāpēc lielākoties apmierināmies ar mazo prasmju komplektiņu, piemērams, gatavojam tikai aknas krējuma mērcē un aknu pastēti, kaut repertuārs var būt daudz plašāks. Tas pats ar citiem subproduktiem: nevar saprast, ko jēdzīgu no tiem vispār var pagatavot!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
