Kā pareizi izvārīt plaučolu? Praktiski un pārbaudīti padomi

Plaučola – tas skan cēli un izsmalcināti! Plaučola nav nekāda ikdienišķā ola – tā jebkuru brokastu pārvērš par branču. Vēl plaučola ir ļoti drosmīga, jo metas verdošā ūdenī pilnīgi plika, bez čaumalas bruņām. Un tas viss tādēļ, lai mēs nesteidzīgi varētu baudīt satriecošas brokastis.

Un ne jau tikai brokastis šī verdošā ūdenī izvārītā plikola bagātina. Pamēģini to pievienot, piemēram, griķiem, rīsiem, ceptiem dārzeņiem. Uztupini plaučolu uz porcijas, pārgriez uz pusēm un ļauj dzeltenumam izplūst pa šķīvi. Nenoēsties!

Protams, klasika ir Benedikta ola – uz grauzdiņa un šķiņķa uzsēdināta plaučola, kas pārlieta ar Holandes mērci. Redzot šādu kombināciju acis nodod signālu smadzenēm: šodien ir brīvdiena! Tādu ēdienu nenorīsi kā ikdienas sviestmaizi ar desu. Tas ir jābauda. Taču, lai baudītu, ir jāapgūst plaučolas vārīšana.

Atzīšos, ka es ilgu laiku atliku šo pasākumu, jo tas man šķita restorāna šefpavāra cienīgs triks, taču, kad pamēģināju, biju pārsteigta par rezultātu – ola izskatījās un garšoja kā restorānā.

Esmu izmēģinājusi dažādus olas ieslidināšanas trikus verdošajā ūdenī – gan ar kausu, gan šķīvi, gan krūzi, esmu lidinājusi olu pa tiešo katlā. Satriecošs rezultāts ir bijis 95% gadījumu! Kas ir tie 5% neveiksmes? Gribu uzreiz iedrošināt, ka arī nosacītas neveiksmes gadījumā ola ir ēdama, bet tai nav smuka forma.

Ja olas nav ļoti svaigas, tad olu baltums ir šķidrāks un tik labi nerec ap dzeltenumu, pat sadalās un tad ir atsevišķi izvārījis klīstošais baltums, bet ap dzeltenumu tas palicis pavisam maz.

Otra kļūme, ko visbiežāk pieļauju plaučojot, ir pārvārīšana vai tieši otrādi – pārāk ātra izņemšana no katla. Pārvārot plaučolu, iespējams dabūt izvārītu olu, kas nav jālupina, bet neizvārīta ola ir neizvārīta, tā visbiežāk nonāk uz pannas un tiek sacepta.

Vēl viens ieteikums no personīgās pieredzes – vāri olas pa vienai (maksimums divām, ja ir liels katls) , ja katlā sametīsi vairākas vienlaicīgi vari aizmirst par perfekti pagatavotām olām. Olai vajadzīgs plašums un karstums, kur tā var dejot solo deju līdz sarec. Ieslidinot vairākas olas katlā, ūdens uz brīdi pārstāj vārīties, līdz atkal uzņem apgriezienus, bet olas neatgriezeniski kļūst par tādu dīvaini sautētu masu.

Nu, ko, ķeramies klāt!

Plaučolai vajadzīga vieta , kur peldēt, tāpēc jāizvēlas vidēji liels katls vai dziļa panna. Uz 2 litriem ūdens ņem 3-4 ēdamkarotes etiķa un 1 ēdamkaroti sāls. Šādu marinādi uzvāra.

Kad katlā lēnām burbuļo marināde, tad iesit olu šķīvītī un lēnām ieslidina katlā. Atceries noregulēt karstumu zem katla tādā līmenī, lai tas nevārās pārāk traki, bet mēreni burbuļo. Ja katlā būs trakojošs geizeris, tad nabaga plikā oliņa tiks saraustīta gabalos.

Lai iegūtu perfektas plaučolas, būs nepieciešamas 2 – 3 minūtes, atkarībā, cik šķidru gribas dzeltenumu. Manu plaučolu taimeris tiek noregulēts uz 2 minūtēm un 20 sekundēm (140 sekundes).

Kad taimeris nozvanījis, ņem putu karoti vai sietu un makšķerē ārā.
Liec plaučolu uz grauzdiņa, pārkaisi ar pipariem un baudi brokastis.

Ja nejūties drošs, lai topošo plaučolu slidinātu katlā pa tiešo, tad izmēģini šefpavāra Džeimija Olivera triku – plaučolu pārtikas plēvē.

Ņem ar eļļu ieziestu plēves gabaliņu, uzliek uz glāzes vai krūzes, lai olai būtu kur iesēsties. Tad olu iesien plēvē un liek verdošā ūdenī, kur vāra 4 minūtes, tad vēl siltu izsaiņo un servē.

Lai eksperimentiem bagāti rīti un gardas brokastis! Kurš neriskē, tas brokastīs neēd plaučolu!