Ko es daru nepareizi? Kūku meistare Ilze Kupča komentē biežākās cepēju kļūdas

Ir jāpieazīst sava tehnika – mikseris, cepeškrāsns, kūku formas. Visam ir nozīme!

Cepeškrāsns ir viena lieta, kas pamatīgi jāizpēta. Vienam cepot biskvītu 180 grādos tas var sanākt, otram, cepot tajā pašā temperatūrā, tas var neizdoties – kāpēc? Tāpēc, ka vienam krāsns, kas iestatīta uz 180 grādiem, tiešām arī cep 180 grādos, bet otram krāsns, kas rāda 180 grādus, varbūt cep dažus grādus augstākā vai zemākā temperatūrā. Un tā ir milzīga starpība! Tāpēc jāiepazīst sava cepeškrāns, lai zini, uz cik grādiem to noregulēt, lai viss būtu, kā receptē norādīts.

Ne velti visur skandē: pazīsti savu cepeškrāsni! Ne tikai pazīsti – ar cepeškrāsni ir kārtīgi jāiedraudzējas.

Jāpazīst arī pārējā tehnika un palīglīdzekļi. Jāzina, cik daudz spēj mikseris, lai to nesadedzinātu. Arī par kūkas formām jāpiedomā – receptē parasti minēts konkrēts produktu daudzums, kas paredzēts konkrēta diametra kūkas formai. Ja forma būs mazāka vai lielāka – mīkla būs vai nu par biezu vai par plānu, un abos gadījumos rezultāts nebūs labs.

Recepte ir jālasa rūpīgi – gan par sastāvdaļām, gan darba secību, gan cepšanas temperatūru. Ja nejūties pārliecināta – labāk neeksperimentē. Piemēram, ar temperatūrām galīgi nevajadzētu eksperimentēt. Sākumā labāk uzgriezt trīs līdz piecus grādus mazāk. Uzgriezt vairāk var jebkurā brīdī. Bet, ja temperatūra būs lielāka, kā receptē norādīts, biskvīts apdegs un pārcepsies – kļūs sauss.

Pirms cepšanas rūpīgi jāsagatavo sastāvdaļas. Visam jābūt mājās, lai pēdējā brīdī nevajadzētu kādu produktu aizvietot. Gandrīz ar garantiju – aizvietošana visu sabojā. Ja neesi simtprocentīgi pārliecināta, ka aizvietotais produkts būs tikpat labs un derīgs, neaizvieto. Vispār labāk neko neaizvietot, ne velti recepte ir rakstīta tieši tāda, kāda tā ir. Tikai senas kara laika receptes ir rakstītas, ņemot vērā nabadzīgus apstākļus, kad daudzi produkti nebija pieejami. Mūsdienās visas receptes parasti ir ļoti pārdomātas, tāpēc labāk sekot arī precīziem produktu daudzumiem. Uz acumēru labāk nepaļauties, tam ir domāti virtuves svari!

Pirmkārt, ir labi, ja eksperimentu kārtībā var atrast saldo krējumu vai mīksto sieru, kurš tev palīdz vislabāk – kurš putojas vislabāk. Otrkārt, jāatceras: putojamām lietām parasti nepatīk siltums. Reizēm liekas: krējums ir slikts, jo nekuļas. Reizēm saldais krējums var neputoties, jo tas vienkārši ir par siltu. Napoleona tortes krēmam iebiezinātais piens var neputoties, ja tas būs istabas temperatūrā. Bet nevajag tāpēc krējumu vai iebiezināto pienu liet ārā! Ieliec saldētavā – viss atdzīsīs un kulsies.

Dažkārt liekas, ka cukuru var piebērt mazāk, bet tad, ja krējums gandrīz sakults, liekas – nē, vajag saldāku. Jāatceras, ka tad, kad saldais krējums jau puskults, klāt var bērt tikai pūdercukuru! Klāt piebērtais parastais cukurs vairs neizkusīs, jo tik ilgi to krējumu kult vairs nevarēs. Putukrējumā paliks neizkusuši graudiņi, un nebūs ne salduma, ne laba garša, jo kūkas krēmā sajust neizkusušu cukuru nevajadzētu.

Bieži jautā: vai cukuru var aizstāt ar saldinātājiem. Cukura aizstāvēju ir ļoti daudz, bet tie ne vienmēr reaģē ar pārējām sastāvdaļām receptē. Piemēram, "Pavlovas" ar cukura aizstājējiem parasti nesanāk.

Ir kāda laba alternatīva parastajam cukuram, ko var droši izmantot cepšanā, un viss sanāk: tas ir bērzu cukurs (ksilīts). Bet šis cukurs maksā vairāk nekā 20 eiro kilogramā. Jāizlemj, vai to var un grib atļauties, bet kā alternatīva bērzu cukurs ir ieteicama, neviena kūka tāpēc nav sabojāta.

Ilze Kupča atgādina: "Nevaru apsolīt, ka pirmā kūka visiem uzreiz sanāks. Bet piektā izdosies!"