Pāvesta un karalienes svētītās. Sinepes un to veidi

Liecības par sasmalcinātiem sinepju graudiem, kas sajauktas ar negatavu (zaļu) vīnogu sulu, atrodamas jau senajā Romā. Šāds mistrojums atzīts par gana labu dažādu ēdienu uzlabotāju un savu karjeru turpināja jau Francijā, kur 13. gadsimtā tapa pirmās Dižonas sinepes. Leģendas vēsta, ka Pāvests Jānis XXII no Avinjonas tik ļoti bija iecienījis sinepes, ka izveidoja amatu Diženais pāvesta sinepju gatavotājs un iedeva šo darbu brāļa dēlam no Dižonas. Un slavenās Dižonas sinepes bija dzimušas! Tās bija riktīgs kulta produkts, jo 17. gadsimtā pat tika pieņemts likums, kas Dižonas vīriem piešķīra ekskluzīvas tiesības gatavot šīs sinepes.

18. gadsimtā uzņēmīgi francūži Moriss Grejs un Antuāns Pupons, kas jau agrāk nodarbojās ar sinepju ražošanu, metās kopā, nopirka etiķa ražotni "Maille", un un vēl viena leģenda bija dzimusi! Runā, ka tieši šīs sinepes franču vēstnieks aizvedis uz ASV, kur tās pa taisno nokļuvušas uz hotdogiem. Burciņas ar "Maille" uzrakstu veikalos atrodamas joprojām. Uzņēmīgie francūži arī lēnām pievērsās rūpnieciskai sinepju ražošanai, bet tā pa īstam to izdarīja briti – uzņēmumā "England's Keen & Sons".

Taču pats galvenais sinepju ražošanas brits bija Džeremijs Kolmens, kas 1814. gadā iedibināja "Colman's Mustard of England", uzsākot rūpnieciski ražošanu, pilnveidojot sinepju sēklu samalšanu pulverī. Viņš kopā ar sinepju pulveri prata iejaukt un samaisīt tādu garšu buķeti, ka tika iecelts par karalienes Viktorijas galveno sinepju maisītāju.

Kopš šiem laikiem nomainījušies gadsimti, karaļi un sinepju ražotāji, bet mēs plauktos joprojām izvēlamies sinepes, lai bagātinātu ēdienu. Kas tad slēpjas katrā no burciņām?

Dižonas sinepes ir gatavotas no brūno sinepju graudiem ar baltvīna etiķi vai, ja trāpās nopirkt kādu gardēžu meistarojumu – ar vīnu. Ja kādā receptē minētas sinepes, bet nav norādīts veids, tad visdrošāk ir ņemt tieši Dižonas – klasika nepievils.

Angļu sinepēs tiek jauktas kopā kā gaišo, tā tumšo sinepju sēklas, nereti tās tiek uzlabotas ar mārrutkiem un pat viskiju (pēdējo triku gan vairāk piekopj Skotijā un Īrijā) Tās būs maigākas par Dižonas sinepēm un krēmīgākas. Lieliski iederēsies dažādos salātos un pildītās olās.

Krievu sinepes izceļas ar spēcīgu un asu garšu, tās lielākoties gatavo no melno sinepju sēklām. Šo sinepju receptē dāsni pievienots etiķis, padarot tās īpaši ņipras. Neaizstājamas, mielojoties ar dažādām gaļām – auksto gaļu, vārītu mēli, cepeti.

Kur vācu sinepes, tur arī desiņas! Populārākās uz desām smērējamās sinepes ir Bavārijas, kas ir ar maigāku un saldāku garšu, jo sastāvā ir mazāk etiķa, bet vairāk cukura, savukārt Diseldorfas sinepes ir niknākas par Dižonas – tās ir tumšākā krāsā un ar izteiktāku pikantumu. Protams, tās lieliski iederēsies ne tikai uz desiņām, bet pie jebkura gaļas ēdiena.

Amerikāņi, kas izslavēti kā hotdogu ēdāji, rūpējas par to, lai uz desiņas sinepes izceltos un glīti izskatītos, tāpēc Amerikas tirgum paredzētajām sinepēm ražotāji dāsni pievieno kurkumas pulveri, iekrāsojot sinepes koši dzeltenas.

Mostarda ir itāļu versija par sinepēm. Tie ir augļi, kas pagatavoti sinepju sīrupā, tas vārīts no cukura, sinepju pulvera un baltvīna.

Patiesībā jebkuras sinepes, ko redzi plauktos, ir veidotas uz Dižonas vai angļu sinepju bāzes, kas papildinātas ar dažādām garšām, piemēram medu vai marinētiem gurķiem. Lai izdodas atrast savējās un visgardākās!