Liecības par sasmalcinātiem sinepju graudiem, kas sajauktas ar negatavu (zaļu) vīnogu sulu, atrodamas jau senajā Romā. Šāds mistrojums atzīts par gana labu dažādu ēdienu uzlabotāju un savu karjeru turpināja jau Francijā, kur 13. gadsimtā tapa pirmās Dižonas sinepes. Leģendas vēsta, ka Pāvests Jānis XXII no Avinjonas tik ļoti bija iecienījis sinepes, ka izveidoja amatu Diženais pāvesta sinepju gatavotājs un iedeva šo darbu brāļa dēlam no Dižonas. Un slavenās Dižonas sinepes bija dzimušas! Tās bija riktīgs kulta produkts, jo 17. gadsimtā pat tika pieņemts likums, kas Dižonas vīriem piešķīra ekskluzīvas tiesības gatavot šīs sinepes.
18. gadsimtā uzņēmīgi francūži Moriss Grejs un Antuāns Pupons, kas jau agrāk nodarbojās ar sinepju ražošanu, metās kopā, nopirka etiķa ražotni "Maille", un un vēl viena leģenda bija dzimusi! Runā, ka tieši šīs sinepes franču vēstnieks aizvedis uz ASV, kur tās pa taisno nokļuvušas uz hotdogiem. Burciņas ar "Maille" uzrakstu veikalos atrodamas joprojām. Uzņēmīgie francūži arī lēnām pievērsās rūpnieciskai sinepju ražošanai, bet tā pa īstam to izdarīja briti – uzņēmumā "England's Keen & Sons".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
