Sauja ar izlobītiem zaļajiem zirnīšiem jeb cukurzirņiem ir ēdiens, ko droši varētu iekļaut restorānos, un tam būtu noņēmēji. Pirmkārt, kāds jau būtu veicis netīkamo lobīšanas darbu, otrkārt, varētu saēsties karotēm – atkarībā no izvēlētās porcijas lieluma.
Taču, kamēr restorāni šādu iespēju nepiedāvā, jāparūpējas pašiem par savu mājas restorānu ziemā, kad apetīte aug līdz ar mīnusiem aiz loga un tik ļoti gribas vasaru, ka jāver vaļā saldētava vai pieliekamais, meklējot iesprostoto vasaru.
Ja ir vēlēšanās maksimāli saglabāt zaļo zirnīšu garšu, tad jāizvēlas saldētava. Izlupinātos zirnīšus ber saldējamās kastītēs vai maisos un nodod ledus apskāvienos.
Protams, var arī zirnīšus konservēt. Daudziem tā ir bērnības garša, kad pa blatu tika dabūti zaļie zirnīši, ko pielikt klāt, piemēram, rasolam. Konservēšanai der perfekti zirnīši bez neviena tārpiņa, nederēs nedz pārauguši, nedz nenobrieduši (saldējot uz to var pievērt acis). Pēc tam burkā iekšā, marinādi pāri un nopasterizēt. Marinādes stiprums, sīvums vai saldums atkarīgs no gatavotāja un ģimenes paradumiem.
Vislaikietilpīgākais ir zirnīšu izlupināšana, jo ne konserviem, ne saldējamo maisiņu piepildīšanai nepietiks ar pāris saujām.
Lieliska un uzteicama ir ideja veidot dārzeņu zupas sagataves, kur līdzās zirnīšiem saldējamos maisos nonāk arī burkāni, puķkāposti un citi dārzeņi.
Ko iesākt ar saldēto zirnīšu krājumiem? To pašu, ko ar svaigiem – likt salātos, zupas, gatavot biezeņus, humosu, iecept kišos un omletēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
