Paceļ roku, kurš ir lasījis pasaku par zaķi, kurš brauca pēc skābā kāposta sēklām uz Rīgu? Es bērnībā to pārlasīju vairākkārt. Muļķa zaķis – skābi kāposti taču neaug! Tos skābē! Milzu toverī, kas stāv aizdurvē! Taču zaķis ir labs piemērs neatlaidībai un “kas zina, ko grib, spēj, ko grib”!
Zaķis dabūja no pārdevēja sakasnīšus – sēklas, kas palikušas pāri. No tām izauga zaķkāposti – mazas plānas lapiņas, kas attāli garšo pēc skābiem kāpostiem. Tā nu zaķim pavasarī bija tas, kas mums, cilvēkiem, rudenī. Zaķis šo sev būtu varējis aiztaupīt, ja viņam būtu recepte kāpostu skābēšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit