Mārrutks tikpat sīksts un spītīgs kā latvietis. Gluži kā tāds zaķis no latviešu tautas pasakas par salu un zaķi, kur sals saderēja garausi nosaldēt, bet tas lēkāja dziedādams "Kungam silti, kungam karsti!" līdz izsprāga acis no aukstuma, bet salam to prieku, ka viņš būtu zaķi nosaldējis, nedeva. Mārrutks arī sala nebaidās, bet paliek tikai sīkstāks un niknāks līdz tiek rauts no zemes ārā, mizots un rīvēts, ka asaras birst līdz nonāk burciņā. Un pēkšņi viss mainās, raudāt vairs negribās, tikai tīksmi labsajūtā smaidīt, kad bēšais kārums tiek pievienots ēdienam un nonāk uz mēles.
Mārrutku stāsti. No labākās garšas meklējumiem līdz malšanai gaļasmašīnā
Laikā, kad sācies mārrutku ražas laiks vaicāju saviem sociālas vietnes "Facebook" draugiem dalīties pieredzē un atmiņās, kas piedzīvotas ar sīvo sakni.
Lūk, Ievas atklātais stāsts! Mārrutki viņai garšo, bet gatavot pašai – nē, paldies!
"Mārrutki pie aukstās gaļas, sardelēm (tikai LIDO) un falšā zaķa ir MUST. Un pie rosola mērces. Pie citām ēdmaņām var būt un var nebūt, tas nav tik fatāli, bet šitie trīs bez mārrutkiem nav tas! Parasti ņemu "Spilvas" un nekad nevaru atcerēties – Klasiskos vai Mājas, esmu ņēmusi vienu un otru, atšķirību šobrīd pateikt nevaru. Un lapas taču ir pilnīgi nepieciešamas gurķu skābēšanai, bet rīvēt tās saknes – nē, priekš tam ir veikala burciņas. Neesmu provējusi mājražotāju štelli, bet gan jau – un tad jau pie veikala burciņām atpakaļceļa vairs nebūs!"
Arī Aija īpaši neiespringst nedz uz mārrutku rīvēšanu, nedz lietošanu, godīgi atzīstas, ka pērk pirmo, kas pagadās : " man liekas, ka es mārrutkus lietoju tikai pie rasola mērces. Līdz ar to tā burciņa (goda vārds, neatceros, kurā bodē pirkta) stāv ledusskapī gadiem."
Daudz dāsnāka ar labākām mārrutku burciņu vietām ir Munise: " Imantas tirgū, pašā viņā galā, iepretim Saukas stendam ir viens zemnieku stūrītis. Tur labus dabūju. Rīvētus – dabīgbēšā krāsā ar labu garšu. Vēl dikti labi ir "Skārnī" dabūjamie– nav asi, bet gardi. Varētu visu burciņu izklopsēt mierīgi. Pie aukstās gaļiņas, gan vienkāršās, gan želejā rotājas izcili. Vai latviešu pesto? Drīzāk latviešu vasabi. Pie suši vēl nav mēģināti, bet būs jānoprovē."
Savukārt Ivetai mārrutku lietošanas paradumi īsi, konkrēti un pārbaidīti : "Pie aukstās gaļas, sardelēm un cīsiņiem, un vēl uz kūpināta cauraudzīša, kas uz rupjmaizes uzlikts."
Bet Ansim ir pavisam krāšņa atmiņu epizode: "Bērnībā atceros epizodi, ka vectēvs mala ar rokas gaļasmašīnu uzsietā maisiņā, lai mazāk kož acīs. Man mārrutki saistās ar auksto gaļu un cīsiņiem, neatceros, ka pie citiem produktiem būtu ģimenē īpaši lietots. Tad vēl atceros runas, ka tie sniegbaltie tirgū nav riktīgi, kaut kas piešauts klāt, lai labi izskatās, jo parastie mājas ir bēšigāki. Un vispār kaut kā vairāk saistās ar bērnību, mūsdienās faktiski nelietoju, tik tagad sagribējās. Par mārrutkiem atceros ik reizi, kad ieraugu zirgskābeņu lapas."
Aktuālais un nosalušais mārrutks no Mārupes
Runājot par mārrutkiem, visi manis uzrunātie cilvēki agri vai vēlu man pasaka frāzi : "Mārlapiņu mārrutki ir baigi labie!" Mārupes dzīvoklī tapušie mārrutki septiņu gadu laikā ir iekarojuši gardēžu sirdis.
Šogad produkts "Mārrutku želeja ar čili" mārupiešiem atnesa zelta medaļu konkursā "Novada garša 2022" Vienīgais mīnuss pēc to pagaršošanas esot tas, ka pēc tam lielveikala mārrutkus pirkt negribas. "Mārlapiņi" ir radoši, līdzās mārrutkam klasiskajam top arī dažādi produkti, kur saimnieks Māris Lapiņš spēlējas ar garšām. "Mārlapiņiem" ir gan mārrutki, kas sapāroti ar dzērvenēm, gan citronu un ingveru, gan aveņu. Nevar nepieminēt "MārLapiņu" lepnumu "MārLapiņu bomba" – ābolu etiķis ar mārrutku, čilī, ķiplokiem, sīpoliem, ingveru, kurkumu, medu, krustnagliņām, un kanēli. Riktīga bomba, ne ko pielikt ne atņemt! Mārrutki šķidrā veida!
Taujāts, vai ir kāda garša, kas izmēģināta, bet galīgi nesader kopā, Māris atzīst, ka ar cidoniju sulu mārrutki kaut kā nedraudzējas, tāpat kā ar kaltētiem zaļumiem. Visas jaunās garšas Māris testē ģimenē, sūta sievas vecākiem uz Kurzemi un cienā draugus. Viedokļi tiek ņemti vērā un izlemts par produkta gatavošanu.
Mārim mārrutki garšojuši jau kopš bērnības, kad tos gatavojusi ome. "Vislabākā garšviela!," piebilst Māris. Kādam tad jābūt mārrutkam, lai tas nonāktu uz galda? Māris dalās pieredzē : " Vismaigākās saknītes ir gadu veciem mārrutkiem, tās droši var pievienot ēdienam pikantumam. Savukārt mans ideālais mārrutks ir vismaz četrus gadus vecs, vēlams dabūjis pirmās salnas. Tad viņš atdod īsto garšu un stiprumu! Kad redzu ārā apsarmojušus kokus un zemi, priecīgs berzēju rokas un metos rakt saknes. Vislabākie mārrutku vākšanas mēneši ir visi, kur ir burts R. "
Protama lieta, ka gribu arī noskaidrot kā izvairīties no lielās raudāšanas mārrutkus rīvējot. "Protama lieta, ka gribu arī noskaidrot kā izvairīties no lielās raudāšanas mārrutkus rīvējot. "Mēs maļam gaļasmašīnā un laikam jau esam pie mārrutku sīvuma pieraduši, " pieredzē dalās Māris. Bet viens variants ir, kad gaļasmašīnai piesien vai uzskrūvē maisiņu, tad tas satur no sīvumu iekšā, bet jāuzmanās, kad to noņems no maļamās iekārtas. " pieredzē dalās Māris. Vairāk par mārrutku gatavošanas knifiem un pašiem "Mārlapiņiem" var lasīt šeit.
Savukārt man pašai mārrutks ir gurķu skābēšanas līdzdalībnieks. Šajā disciplīnā viņam ir zelts un tikai pēc tam seko mērces uzlabošanas funkcija rasolā. Vēl man patīk mārrutku iemaisīt biezpienā, kopā ar krējumu un nedaudz ķiploka. Dievu ēdiens! Liekams uz maizes vai karsti kūpošiem kartupeļiem, kam blakus svīst siļķe. Vēl mārrutku burciņa ir acu aizmālētāja un nedaudz mele, jo tā stāv ledusskapī, tiek lietota, bet sajūta ir, ka nekad nebeigsies un papildināt nevajag līdz pašā svarīgākā, piemēram rasola maisīšanas brīdī secini – bēšā garšviela beigusies, jāskrien pēc jaunas!
Derīgi atcerēties, ka mārrutks nenozīmē tikai sakni! Arī lapās ir spēks! No tām var pagatavot pesto, tās var izmantot kā cepamo papīru, tajās ietinot kā zivi, tā gaļu. Lapas var iemarinēt un gatavot mārrutku dolmas. Ko vēl? Novākt, smalki sakapāt un izkaltēt. Pēc tam burciņā iekšā un garšviela zupām un sautējumiem gatava!
Kāds ir tavs mārrutku stāsts?