sarīvēts marrutks
Foto: Shutterstock
Aukstā gaļa, sardele vai cepeša gabals bez mārrutka piešprices īstenam latvietim šķiet apgrēcība! Un, kas gan tas par rasolu bez mārrutka! Un kā, lai gurķus ieskābē bez sīvās saknes palīdzības? Vārdu sakot, mārrutkam latvieša dārzā un virtuvē būt! Pat, ja jāraud rīvējot.

Mārrutks tikpat sīksts un spītīgs kā latvietis. Gluži kā tāds zaķis no latviešu tautas pasakas par salu un zaķi, kur sals saderēja garausi nosaldēt, bet tas lēkāja dziedādams "Kungam silti, kungam karsti!" līdz izsprāga acis no aukstuma, bet salam to prieku, ka viņš būtu zaķi nosaldējis, nedeva. Mārrutks arī sala nebaidās, bet paliek tikai sīkstāks un niknāks līdz tiek rauts no zemes ārā, mizots un rīvēts, ka asaras birst līdz nonāk burciņā. Un pēkšņi viss mainās, raudāt vairs negribās, tikai tīksmi labsajūtā smaidīt, kad bēšais kārums tiek pievienots ēdienam un nonāk uz mēles.

Mārrutku stāsti. No labākās garšas meklējumiem līdz malšanai gaļasmašīnā

MārrutkiKonservēšanaĒdiens ar stāstu

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit