Klauvēt, ostīt, novērot – kā atrast vissulīgāko un saldāko granātābolu?

Granātābols godam ir pelnījis Ziemassvētku augļu pjedestālu dalīt ar mandarīnu! Tie abi divi – gan mazais un aromātiskais citrusu pārstāvis, gan milzīgais auglis ar aiz cietās mizas paslēptiem simtiem sēkliņu sulīgā apvalkā – ir ļoti iederīgi svētku gaidīšanas laikā. Vienkārši, Ziemassvētku laiks valstīs, kur tie gatavojas, ir arī šo augļu sezonas laiks. Nevar nepieminēt, ka abi augļi rada atkarību! Paceļ roku, kurš spēj pēc pirmā mandarīna apēšanas pārstāt lupināt jau nākamo? Un kurš, atlobot gatavu un sulīgu granātābolu, spēj pārtraukt čāpstināt saldās sēkliņas, līdz bļodiņa pilna ar tām, bet uz galda nodevīgi vīd tikai granātābola miza un sulas šļaksti? Izskatās kā nozieguma vieta un cietušais ir viņš pats – misters granātābols.

Taču labu granātābolu jāmāk kā nopirkt, tā pareizi atlupināt, jo, ja iegadās nopirkt negatavu, tad mute čokurā, baudas nekādas un jāmeklē receptes, kur šo pusgatavo augli integrēt. Lielisks veids ir to izmantot kā marinējamo masu.

Pēc sev vien zināmiem principiem cilvēki klaudzina pa zaļi strīpoto skaistuli, staipa astīti un cilā uz augšu un leju.

Ar granātābolu ir līdzīgi, bet to, kas slēpjas aiz mizas, pa īstam var saprast, kad auglis atnests mājās. Tirgū, protams, skaistākie eksemplāri ir atgriezti vaļā, pircēji tiek aicināti nogaršot un paši augļi slavēti! Taču lielajā granātābolu grēdā ne visi ir izcilnieki! Lielveikalā vispār nav iespēju granātābolu apskatīt no iekšas, tādēļ jāpaļaujas pašam uz sevi.

Vēro mizu! Gatavam granātābolam tā būs nostiepusies pār sēkliņām gluži kā mīļākie džinsi pār vēderu pēc svētku gastronomiskajām izklaidēm. Caur nostiepušos mizu ideālajā gadījumā pat saskatāmi sēklu fragmenti. Mizai jābūt nedaudz izkaltušai, bet galvenais, lai var redzēt izspiedušos sēkliņu apveidus. Ja ir vienkārši cieta miza, bez sēkliņu apveidiem, tad visticamāk, ka granātābols ir sakaltis.
Labs rādītājs ir arī zieda vietas (tas čemuriņš augļa galā) tonis attiecībā pret augli. Čemuram jābūt vienā tonī ar mizu, ja tas ir gaišāks, tad visticamāk auglis vēl negatavs un skābs.

Patausti mizu! Gatavs granātābols ir ciets un smags. Ja mizā var iespiest iedobi, tad tas, iespējams, ir sācis bojāties.

Pasmaržo mizu! Ideālā gadījumā tev jāsasmaržo tieši nekas, bet, ja jūti pagraba un pelējuma smaku, liec augli atpakaļ, tas sācis savu ceļu uz iznīcību. Arī vīna aromāts no granātābola nav nekas izcils, tas liecina par rūgšanas procesu.

Klausies mizu! Gluži kā arbūzam, arī granātābolam var pieklauvēt pie mizas, ja skan kā bundziņas un skaņa dzirdama, – izcili! Liec iepirkumu grozā!

Krāsai ir nozīme! Tos augļus, kas ir pabalējuša rozā naktskrekla tonī, atstāj grēdā, tie nav gatavi. Mājās jānes tie, kas intensīvi sarkani un sārti.

Brīdī, kad gatavais granātābols pārnests mājās, nekas nebeidzas – jātiek pie sulīgā labuma. Internetā dažādās vietnēs atrodami padomi, kā nomizot granātābolu. Video tas izskatās viegli un ātri, bet realitātē katram jāatrod savs perfektais veids, kā tikt pie sēklām.

Lūk, daži ieteikumi!

Griezt un klapēt! Granātābolu pārgriež uz pusēm un ar koka stampas vai karotes palīdzību ritmiski izdauza sēklas bļodā.

Piegrieztne pa smuko! Granātābolam nogriež ceturtdaļu virspusē pie čemura. Sēklas ir sadalītas tādos kā mazos aplociņos, ar nazi balto aplociņu vietās pārgriež mizu un atver granātābolu kā ūdensrozi.

Patiesībā neviens nav atcēlis tehniku "kā māku, tā lobu". Galvenais tikt pie gardām un sulīgām sēklām. Lai sprakšķ sula un lipīgas rokas! Brīdī, kad gada norma nokopta, skatoties iecienīto seriālu, tad var granātābolus integrēt dažādās receptēs! Lūk, vairākas ierosmes no "Tasty.lv" apjomīgās pavārgrāmatas!