"Lai arī visi svētki sievietēm ir vienos skriešanas darbos, domājot par to, ko celt svētku galdā, mūsmājās jau vairākus gadus 4. maija jaunajā tradīcijā – Baltā galdauta svētkos – uz galda rotājas gandrīz viens un tas pats. Pa lauciniecisko, bet ar glanci! Un, ja kādam noderēs manis pašas izveidotā ēdienkarte uz šiem svētkiem, tikai par to priecāšos," pirms svētkiem no savas virtuves raksta Eva. Turpinājumā – viņas vēstule.
Vispirms viss tiek sarūpēts galda klāšanai: izgludināts balts lina galdauts, piena krūzē salikti izplaucēti vai ziedoši (ja pavasaris to atļauj!) zari, skaistās mini vāzītes "sasēdinātas" baltas vizbulītes.
Lai galds būtu bagātīgāks, uz tā liekam dažādas uzkodas – gan saldas, gan sāļas. Piemēram, skābētus vai marinētus gurķīšus, skābētus kāpostus, tomātus želejā, Latgales salātus, marinētas bietes, proti, visu to, kas vēl ir palicis pēc garās ziemas, jo pēdējais laiks to visu notiesāt. Tādus latviskos ēdienus, ko parasti gatavo mājās. Tāpat mūsmājās nedrīkst aizmirst par tirdziņā pirktu kūpinātu vistiņu un žāvētām zivīm.
Lai arī mūsu zemeņu vēl nav, tomēr arī grieķu ogas ir gardu gardas un smaržīgas, tāpēc maija svētkos neiztikt arī bez zemenēm un citiem augļiem.
Kad pirmais izsalkums remdēts, laiks pamatēdienam! Tajā vienmēr gatavoju zivi saldā krējuma mērcē. Ir divi varianti: vai nu tā ir vesela karpa, pagatavota "pīlē", vai cepti heka filejas gabaliņi.
Abus ēdienus pagatavot ir vienkāršāk par vienkāršu. Ja izvēlas gatavot veselu karpu, tad zivi attīra no zvīņām, nogriež galvu (vizuāli skaistākam skatam var atstāt, bet to tāpat neviens neēdīs) un izķidā. Tad zivi nomazgā, nosusina uz papīra dvieļa, arī izslaukot iekšiņu. Vēderā sapilda uz pusēm sagrieztus sīpolus. Pēc tam zivi apviļā sālī, piparos, miltos un, ja ir vēlme, apsmērē ar majonēzi. Labākai garšai – sīpolus sakārto apkārt zivij "pīlē".
"Pīles" dibenā paliek dakšiņas, uz kā zivi "guldina", lai tā nepiedegtu. Lej saldo krējumu un ļauj visam sautēties. Ja dikti liela zivs, ar divām lāpstiņām apgriež to uz otru pusi, citādi – visa zivs var līdz galam nepagatavoties.
Otrs variants: ja heka fileja ir saldēta, tad to vispirms atsaldē un sagriež gabaliņos. Ieteikums: pārskatīt, vai nav kāda asaciņa, tās nepieciešams izvilkt. Apviļā miltos un olā. Liek uz pannas un cep eļļā. Apcep, pārkaisa ar sāli un pipariem un pārsedz ar sagrieztu sīpolu sedziņu. Kad zivs gabaliņi apcepušies no abām pusēm, pievieno saldo krējumu. Ļauj pasautēties.
Kad zivs ir gatava – gan smukumam, gan garšiņai – pāri pārkaisa dillītes (var arī saldētās, ja ir vēl saglabājušās), kā arī – lociņus!
Piekritīsi, ka bez piedevām galvenā vakariņu sastāvdaļa nebūtu nekas?! Šajā reizē pamatēdienam liku sadraudzēties ar kartupeļu biezputru un lapu salātiem (kas pagatavoti ar rūgušpienu vai kefīru, klāt piemetot arī kādu krējuma karotīti. Lai garšīgāk!).
Laiks saldajam. Mūsmājās ik svētkos baudām manu "firmas saldo" – vārītus rīsus ar putukrējumu un ogu ķīseli. Tiem, kam ēdiens jau apnicis, tiek pavisam vienkāršs deserts – sagrieztas zemenītes ar putukrējumu.
Tā kā svinības notiek laukos, tad ēdienu, protams, ka neservē Kuzņecova porcelāna servīzē, bet tik un tā skaistos, piemērotos un neikdienišķos traukos. Arī darbarīkus – ne tos, ko ikdienā lieto! Lai visam ir svētku (pie)garša! Vēl kāds labums – uz lieliem svētkiem vismaz putekļi notīrās...
Mazbērni parasti uz svētkiem atved arī kādu kūciņu, lai omīte nogaršotu arī veikala labumus. Pēdējos Baltā galdauta svētkos nogaršojām šokolādes siera kūku.
Lūk, mūsmājās svētkus svin pa vienkāršo, bet pa garšīgo!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
