Meksikāņu virtuve, tie ir daudz un dažādi asu un ne tik asu maltīšu nosaukumi – fahitas, enčiladas, empanjadas, tortiljas, tako, salsa, gvakamole u.t.t.. Šo eksotisko Dienvidamerikas virtuvi raksturo čili, kukurūza, tekila, liellopa un vistas gaļa, kas ievīstīta tortiljas maizes vai tako kraukšķīgajā mētelītī. Un tieši šodien, 16. septembrī, kad paši meksikāņi atzīmē neatkarības dienu, piedāvājam pavadīt vakaru karstasinīgi ugunīgās noskaņās, baudot ko meksikānisku.
Paši meksikāņi par nacionālo ēdienu uzskata moli – biezu un gardu mērci, ko pievieno gaļas ēdieniem. Mērces pamatā ir čili pipari, bet dažādās moles variācijās sastāvdaļu skaits ir no 20 līdz pat vairāk nekā 30. Slavenākā ir mole pablano, kas tiek gatavota no čili un šokolādes – neskatoties uz to, mērce nebūt nav salda, jo tumšā šokolāde nav dominējošā sastāvdaļa.
Savu artavu meksikāņu virtuvei ir devusi spāņu kolonizācija, kas meksikāņu ēdieniem pievienoja sieru, gaļu, piena produktus, kā arī cūku taukus, kurus meksikāņi iepriekš nepazina. Tā kā gatavošanas tradīcijas gadsimtu gaitā ir saplūdušas, gardos čurros cepumus, kurus ēd ar šokolādes mērci, pasniedz kā Spānijā, tā Meksikā. Enčiladas un empanjadas gatavo arī puertorikāņi, bet aso čili sautējumu iecienījuši amerikāņi, kuri daudzu gadu garumā rīko pat čili gatavošanas konkursus.