Foto: (c) Gards, ka nenoēsties
Viens no nepamatoti piemirstiem produktiem ir prosa – sens graudaugs, kuru tā izturīguma un uzturvielu bagātības dēļ Latvijā, līdztekus miežiem un rudziem, audzēja jau otrajā gadu tūkstotī pirms Kristus dzimšanas, vēsta interneta vietnē "Letonika" atrodamie fakti. Ielūkojoties senču virtuves senākajos nodalījumos, jāsecina, ka agrāk nemaz tāda kartupeļu ēdāju tauta neesam bijusi, jo vēl tikai pirms četriem gadsimtiem latviešu tradicionālo virtuvi pamatā veidoja dažādi ēdieni no pašu izaudzētajiem graudaugiem. Visbiežāk galdā celtais ēdiens ir bijusi kviešu, miežu vai prosas putra.

Mūsdienās dažādi putraimi uzturā vairs netiek izmantoti tik daudz kā agrāk, un žēl, ka tā, jo tie ir lēti, ilgstoši uzglabājami un pieejami visu cauru gadu, turklāt dietologi nemitīgi atgādina, ka graudaugu putras sniedz ilgstošu sāta sajūtu, palīdzot izvairīties no lieku kaloriju saturošiem našķiem.

Ja apnikusi tradicionālā auzu pārslu biezputra, tad prosa būs lielisks ēdienkartes papildinājums, it īpaši tiem, kuri nepanes glutēnu, jo prosas sastāvā tā nav, tādēļ no prosas pagatavotie ēdieni ir droši cilvēkiem ar celiakiju. Bez tam prosa satur vitamīnus A, B1, B2, E, magniju, dzelzi, varu, niķeli, cinku un mangānu. Tā ir bagāta ar proteīniem un šķiedrvielām, ir viegli sagremojama. Taču ir jāņem vērā, ka prosa var izraisīt kuņģa dedzināšanu cilvēkiem ar gastrītu ar paaugstinātu skābes daudzumu, skaidrots Latvijas Celiakijas pacientu biedrības "Dzīve bez glutēna" mājaslapā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!