Izrādās, "šprotes" nav vis kāda konkrētas zivju sugas, kā varētu domāt, bet gan produkta nosaukums. Kaut gan pirmskara Ulmaņlaikā šprotes gatavoja tikai no brētliņām, mūsdienās ES normatīvie akti nenosaka konkrētas zivju sugas, no kurām drīkst vai nedrīkst ražot produktu "Šprotes eļļā", tādēļ, norādot sastāvdaļas marķējumā, bundžiņās var rindoties gan brētliņas, gan reņģes, skaidro Pārtikas un veterinārais dienests. Saskaņā ar standartu, šprotes ražo no svaigām, atdzesētām vai saldētām Baltijas jūras vai Ziemeļjūras brētliņām un ziemas mēnešos zvejotām Baltijas jūras reņģēm.
Pirms kāda laika Eiropas Komisija gribēja uzlikt ierobežojumus tradicionālajam šprotu ražošanas procesam, uzstājot, ka no senčiem pārmantotā kūpināšanas metode var būt kaitīga veselībai. Tomēr Zemkopības ministrijai, cieši sadarbojoties ar Latvijas zivsaimniekiem, laimīgā kārtā izdevās nosargāt šo tradicionālo tautsaimniecības nozari.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
