Franču sīpolu zupa
Foto: Shutterstock
Tikai nesaki uzreiz nē! Skaidrs, ka tiem, kas nav pamēģinājuši, sīpolu zupas nosaukums vien rada ne labākās asociācijas. Bet, ja nosaucam to par franču sīpolu zupu un pasniedzam ar glāzi auksta baltvīna? Skan jau mazliet citādāk, vai ne? Ne velti franču sīpolu zupa ir viena no pasaules leģendārākajām zupām. Un viena no vislētākajām, ja runājam par sastāvdaļām, – nu, ja nu vienīgi tas baltvīns…

Slavenās franču sīpolu zupas vēsture aizsākusies senajā Romā – jo sīpoli bijuši lēts un pieejams dārzenis visos laikos, un nabadzīgiem romiešiem tāda zupa piepildīja vēderus itin labi. Nākamais slavas gājiens sīpolu zupai sākās pirms vairākiem gadsimtiem Parīzes tirgus rajonā. Vietējo traktieru ēdinātāji saprata, ka tirgotāju, piegādātāju un vēlo vakaru strādnieku masas jāpabaro ar ko sātīgu, ekonomiski izdevīgu un tādu, ko var viens un divi pagatavot no sagatavēm – un sīpolu zupa ar siera grauzdiņu bija tieši tas, kas vajadzīgs. Tūlītēja labsajūta, pilns vēders – un merci beaucoup monsieur (liels paldies, kungs)!

Sīpolu zupa ir arī modernās Francijas ēdienkartes lepnums – esot Parīzē, to kaut reizi nobaudīt ir obligāts pasākums, un ir daudz vietu, kur jūs dabūsiet sīpolu zupu ar skatu uz Eifeli (patiesību sakot, Eifelis Parīzē ir, kur vien pagriezies). Francijas laukos sīpolu zupa joprojām ir populārs kāzu otrās dienas paēdiens.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!