Teļa gaļa ir maigākais, kas var būt, ja runājam par gaļas veidiem. Un arī pagatavot iespējams teju visu, sākot no tvaicētiem gaļas kumosiņiem bērniem, beidzot ar kotletēm, sīpolklopšiem, gulašiem un šnicelēm kraukšķīgos, apetītlīgos panējumos. Jā, tieši tā, slaveno Vīnes šniceli arī cep no teļa gaļas.
Teļa gaļa ir ne tikai maiga, bet arī diētiska (nu, kopā ar mērcēm, panējumiem un sviestiņā sabrūninātiem kartupelīšiem diētiskums, protams, strauji beidzas), to pagatavot ir arī daudz ātrāk nekā citas nobriedušāku lopu gaļas. Tā kā gaļa ir tik delikāti maiga, gatavojot teļa gaļu, ar garšvielām pārāk aizrauties nav vēlams, tad jau labāk kāda sauja svaigi kapātu zaļumu, lai to aromāts saplūst vienotā veselumā ar gaļas sulīgo svaigumu.
Šķiet, kur nu vēl nevainīgāks gaļas gabals par teļu, tomēr – tāpat kā par faktiski visiem vērā ņemamiem ēdieniem, arī ap viegli saklapētu teļa gaļas šķēli virmojušas negantas kaislības. Nu kā gan citādi, ja gan itāļiem, gan austriešiem liekas, ka tieši viņi izdomājuši, ka gaļas gabalu var tā ņemt un izklapēt, un cept burvīgā panējumā. Stāsts ir kā detektīvsižets, kurā neviens Bārnabijs vai tēvs Brauns tā arī nav ticis skaidrībā. Vīnes šniceles detektīvsižeta cienīgo sāgu var izlasīt šeit.