Smilšu mīkla ātri pagatavojama, to nevajag raudzēt kā rauga mīklu, tā, atšķirībā no plaucētās mīklas, ļaujas receptes uzlabošanai un pamainīšanai. Faktiski smilšu mīklu varētu saukt par drošo mīklu. Žigli samīcāma, ledusskapī pusstundu atpūtināma, tā ir gatava konditorejas varoņdarbiem – cepumiem, tartēm, groziņiem un plātsmaizēm.
Bērnībā es smilšu mīklu saucu par balto piparkūku mīklu, jo šķita dīvaini, ka tik gardo, ar sviestu bagāto veidojumu sauc neēdamas substances vārdā. Un mīkla bērnībā garšoja labāk par pašiem cepumiem. Luncinājos ap virtuves galdu, kur tika mīcīta mīkla, un dīcu, lai ome atstāj nesamīcītas sviesta - cukura drupačas.
Omes mudināts, tētis nocēla no plaukta gaļas mašīnu un pieskrūvēja pie galda. Tas bija zemais starts cepumiem! Mēs ar māsu vilkām ārā metāla uzpariktes, ko tētis iestellēja gaļas mašīnā. Uz garenā metāla bija pieci dažādu formu caurumi, visvairāk lietojamā bija “zāģītis” no tā cepumi sanāca tādi skaisti viļņaini.