Mums, latviešiem ir makaroni, ar, ko apzīmējam jebkuru pastas veidu, izņemot spageti. Šis garais un trauslais pastas veids ir vienīgais, ko saucam viņa dzimtajā vārdā. Pārējie ir makaroni, vienalga, ka tiem pasē rakstīts ferfalle, fusilli vai penne! Labākā gadījumā mēs tos saucam par bantītēm, spirālītēm vai trubiņām. Taču spaghetti ir spageti. Kaut kas maģisks ir šajā pastas veidā un nosaukumā, lai arī to ēšana ir samērā ķēpīga. Tik ķēpīga, ka sagatavotas neskaitāmas pamācības, kā tos pareizi apēst, neatstājot mērces strīpas uz apģērba, speķainu muti un saglabāt pašcieņu.
Arī bērni, ja viņiem ļauj izvēlēties, lielākoties sauc, ka grib spageti – garos makaronus. Un tad pa vienam ar visu spēku sūc iekšā, ka mērce vien šķīst un pēc pusdienām pie galda ir viens netīrs un laimīgs bērns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!